Šī gada pirmajos mēnešos pedagogi varētu saņemt mazāku atalgojumu, jo Izglītības un zinātnes ministrijas pārskaitītā nauda pedagogu algām ir mazāka, nekā nepieciešams, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.
Gada sākumā pedagogiem būs zemāks atalgojums
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Piemēram, Cēsu rajona padome pirmā kvartāla maksājumu saņēmusi 83%, Balvu rajona padome - 81%, bet Talsu rajona padome - 84% apmērā no nepieciešamās summas. Vēl vairāku rajonu izglītības pārvalžu vadītāji konkrētus skaitļus nevarēja nosaukt, atzīstot, ka saņemtie līdzekļi ir mazāki, nekā plānots, un paužot neziņu par to, kā līdzekļu iztrūkumu izdosies kompensēt.
Kā aģentūrai LETA skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas Investīciju departamenta direktora vietniece Anita Āboliņa, līdzekļi mazākā apmērā pārskatīti saistībā ar Ministru kabineta 29.decembra rīkojumu, kas ministrijām gada pirmajā ceturksnī liedz tērēt vairāk par 21% no gada kopējās summas. Plānots, ka otrā ceturkšņa maksājumam vajadzētu kompensēt iztrūkumu pirmajā maksājumā.
Tikmēr izglītības pārvalžu vadītāji atzīst, ka šāds rīkojums viņus pārsteidzis nesagatavotus, un gaida papildu skaidrojumu no ministrijas. «Es nezinu, vai tas ir pārpratums vai kā, jo pašreiz šādai rīcībai neredzu nekādu pamatojumu, turklāt arī ne valdības vadītājs, ne izglītības un zinātnes ministre to nav publiski paziņojuši vai skaidrojuši,» norāda Cēsu rajona padomes Izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis.
Pašreiz izglītības pārvaldes lemj par iespējamiem risinājumiem. Balvu rajona Izglītības pārvalde apsver iespēju pagaidām neizmaksāt piemaksas par darba kvalitāti, lai nodrošinātu pamatalgu izmaksu, kā arī līdzekļus algu izmaksai aizdot no pašvaldības budžeta. Preiļu rajona Izglītības pārvalde plāno lūgt ministriju pārcelt līdzekļus no otrā kvartāla maksājuma uz februāri un martu, jo janvārim trūkstošo naudu izdevies ieekonomēt no pagājušā gada līdzekļiem un skolas gada beigās izmaksājušas lielākus avansus, lai mazinātu līdzekļu samazināšanas radīto triecienu.
Ludzas rajona Izglītības pārvalde cer, ka izdosies ietaupīt uz pārtarifikācijas rēķina, kā arī apsver iespēju pedagogiem vairs neapmaksāt fakultatīvo un individuālo nodarbību, kā arī pulciņu vadīšanu.
Optimistiskāk uz situāciju raugās Liepājas rajona un Rēzeknes pilsētas izglītības pārvaldes. Kā aģentūrai LETA norādīja Liepājas rajona Izglītības pārvaldes vadītājs Zigmunds Cinkus, samazinoties skolēnu skaitam, trūkstošo finansējumu plānots kompensēt ar skolēnu komplektu samazināšanu. «Neraugoties uz ministrijas piešķirto līdzekļu samazinājumu, Liepājas rajona skolotājs saņems tik, cik būs nostrādājis,» sola Cinkus.
Savukārt Rēzeknes pilsētas Izglītības pārvaldes vadītājs Arnolds Dreilings atzīst, ka iztrūkums pedagogu algām nav pārāk liels, jo Rēzeknei ir viens no lielākajiem koeficientiem skolēnu skaita attiecībā pret rajona iedzīvotājiem un arī finansējums ir salīdzinoši nedaudz lielāks nekā citām pašvaldībām. Līdz ar to Rēzeknei nekādas radikālas darbības nebūšot jāveic un cilvēkiem darbs nebūs jāzaudē.