Ņemot vērā daudzu iedzīvotāju izrādīto interesi, nesen veikti grozījumi Ministru kabineta Audžuģimeņu noteikumos, paredzot, ka turpmāk par šādu ģimeni var kļūt ne vien laulātie, bet arī viena persona.
Ģimene uz laiku
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Inga Liepa pastāstīja, ka līdzšinējā attiecīgo noteikumu redakcija par audžuģimeni ļāva kļūt vienīgi ģimenei, bet ne atsevišķi dzīvojošiem. Taču praksē bija pietiekami daudz gadījumu, kad šos pienākumus vēlējās uzņemties arī cilvēki, kuri dzīvo vieni vai ar saviem bērniem, bet iepriekš (līdz Ministru kabineta noteikumu izmaiņām) viņiem tas nebija iespējams. Lemjot par šādas normas īstenošanu, speciālisti apsvēruši, ka Latvijā ir daudz vecāku, kuri savus pēctečus audzina vieni, bez otras puses atbalsta, un arī šīs vientuļās mātes un tēvi ar bērniem ir uzskatāmi par ģimenēm.
Tādējādi izlemts, ka arī šādiem cilvēkiem nav pamata liegt iespēju uz laiku kļūt par audžuģimeni kādam bārenim vai bez vecāku gādības palikušam bērnam, nodrošinot viņam aprūpi līdz brīdim, kamēr viņš var atgriezties savā ģimenē, tiek adoptēts vai paņemts aizbildnībā.
Pēc I. Liepas teiktā, pateicoties ministrijas reģionālo konsultantu sekmīgajam darbam, pēdējos gados ievērojami pieaugusi iedzīvotāju interese un vēlēšanās kļūt par audžuģimenēm. Piemēram, salīdzinot ar 2003. gadu, aizvadītajā gadā kopumā valstī to skaits palielinājies par nepilnām piecām reizēm.
Turklāt atšķirībā no adopcijas, kad nākamie vecāki pārsvarā izvēlas mazus, līdz dažiem gadiem vecus bērniņus, audžuģimenes aprūpē nonāk arī pusaudži, kuri palikuši bez saviem vecākiem vai arī viņiem radušās nopietnas problēmas, kas jāatrisina bez bērna līdzdalības.
Tādējādi šajā ģimenes krīzes laikā kā aprūpes iestāžu un krīzes centru alternatīva bērnam ir nokļūšana audžuģimenē, kurā viņu aprūpē un uz laiku pieņem par savējo.