19 gadus vecs jaunietis: Nenormāla kontrole no mātes puses
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Problēma ir ar maniem vecākiem, konkrētāk ar māti, viņa mani nenormāli kontrolē un vienkārši negrib pat no mājām projām laist, bet problēma ir tajā visā, ka man ir jau 19 gadu, es labprāt vēlētos uzsākt savu patstāvīgu dzīvi, un pa vasaru vēlos doties uz ārzemēm pastrādāt, lai nopelnītu naudu augstskolai. Tomēr māte mani negrib vienkārši nekur laist un viss, viņa grib lai es palieku mājās, bet man ir tas jau apnicis, turklāt mēs visi dzīvojam vienā mājā ar manu omi jeb manas mātes māti.
Problēma ir ar maniem vecākiem, konkrētāk ar māti, viņa mani nenormāli kontrolē un vienkārši negrib pat no mājām projām laist, bet problēma ir tajā visā, ka man ir jau 19 gadu.
Lieta arī ir tāda, ka viņas abas vienkārši visu laiku nenormāli strīdas, kas man jau kopš mazas bērnības ir kritis uz nerviem, šis arī ir viens no imesliem kāpēc es vēlos doties prom no mājām. Nav jau arī tā, ka es viņai naudu vai ko prasītu, pats esmu visu gadu krājis naudu biļetei un arī dzīvošanai. Turklāt jau ir nopirkta arī biļete, bet viņa mani atsākās laist. Esmu mēģinājis ar viņu runāt, skaidrot, bet tas viss ir kā cīņa ar vējdzirnavām vai kā runāt pret sienu, viņa to negrib dzirdēt.
Tas arī vēl nav viss, viņa arī uztāj, lai mācos pēc iespējas tuvāk mājām, bet es arī to negribu, pat, ja es izeju no mājām līdz veikalam, pēc 5 minūtēm pienāk zvans un prasīts paskaidrojums, kur atrodos, un, ja neatbildu, tad tiek zvanīts nepārtraukti. Labi tas vēl būtu saprotams, ja man būtu kādi 14 gadi, vai man būtu tendece dzerstīties apkārt ar vienaudžiem, bet es nekad neko tādu neesmu darījis, bet nu jau esmu pieaudzis cilvēks, tomēr man ir 19 gadu.
Es vienkārši nesaprotu, kāpēc to ir tik grūti pieņemt. Jātzīst, man daudz kas ir ticis laupīts arī no bērnības, kamēr pārejie puikas bērnībā arā spēlējās, man tas netika ļauts, man vispār netik ļauts no mājām ieziet, nemaz nerunājot par balītēm 14 vai 16 gados. Kā mūžigais mājas arests, agrāk likās, ka esmu kā cietumā, vienīgais ko varu darīt tas ir gatavot ēst un mācīties. Jātzīst, ka dēļ šī visa nav nekad arī sanācis būt atiecībās ar kādu meiteni, bet nu tas šoreiz nav pa tēmai, bet arī tas viss ir bijis dēļ neormālās kontroles.
Vēl atceros, kā reiz 3.klasītē, es biju palicis ilgāk skolā ar puikām spēlēties skolas sporta stadionā, tad māte atnāca mani gandrīz vai aiz maties aizrāva uz mājām, atceros, cik toreiz stipri raudāju, jo atcerējos, cik tas bija jautri, un ka man vairs nekad tas netiks ļauts, tā arī bija....,» forumā raksta portāla mammamuntetiem.lv lasītājs.