Kā pasargāt bērnu no narkotikām? (31)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.flickr.com

Gribas jau cerēt, ka narkomānija, alkoholisms un pārējās atkarības saistītas tikai ar citiem un manu bērnu nekas tāds nevar skart. Diemžēl patiesība ir tāda, ka ikdienā bērni izjūt milzīgu sociālās vides spiedienu, kas daudzos gadījumos ir negatīvs... Ir dažas būtiskas lietas, kas jums kā vecākiem būtu jāzina!

Raksts tapis sadarbībā ar biedrības "Esi brīvs!" psiholoģi-geštaltpraktiķi Daci Freibergu.

Kā uzsver biedrības "Esi brīvs!" psiholoģe-geštaltpraktiķe Dace Freiberga, nav iespējams ik brīdi būt bērniem blakus un pasargāt, viss, ko vecāki var darīt, ir censties attīstīt bērna pašapziņu, patstāvību un spēju reaģēt dažādās grūtās situācijās, galu galā - būt blakus un uzklausīt arī tad, ja bērnam tomēr ir iznācis "pakrist".

Jāatceras arī, ka bieži vien bērni daudz vairāk mācās no savām kļūdām, analizējot, ko izdarījuši nepareizi, nekā tad, ja jau uzreiz pieņem pareizos lēmumus.

Kā novērot, vai pusaudzis lieto narkotiskas vielas?

Nav viena ieteikuma vai padoma, kas var atklāt šo drūmo un no vecākiem cieši slēpto patiesību. Pirmais, ko atklātā sarunā ar bērnu vecākiem vajadzētu uzzināt, ir vispārējs bērna viedoklis par narkotiskajām vielām un to lietošanu. Tomēr, ja arī tas ir negatīvs, uzmanība jāpievērš, ja bērns neilgā periodā ir mainījis savu viedokli attiecībā uz atkarību izraisošajām vielām no krasi noraidoša uz pozitīvu: sak’ ne jau visas ir narkotikas un ne jau tūlīt iestājas atkarība. Kā vecākiem pamanīt? “Protams, strauji pasliktinās lietotāja veselības stāvoklis, kā arī var vērot izmaiņas izskatā. Visspilgtāk pamanāmas ir izmaiņas uzvedībā un attieksmē pret dažādām lietām un apstākļiem,” stāsta psiholoģe-geštaltpraktiķe Dace Freiberga. Būtisks faktors ir arī pēkšņa paziņu un tuvāko draugu maiņa.

Ja vecākiem ir jebkādas aizdomas, ka bērns apreibinās, būtiski būtu arī palūkot, vai mājās un bērna personīgajās mantās neglabājas šādas lietas:

cigarešu papīri, cigarešu tinamie; pincetes; ūdenspīpes; šļirču adatas; mazas karotītes, pudelītes un plastmasas maisiņi; izsmēķi, augu sēklas, lapas; plastmasas maisiņi; līmes vai aerosolu bundžas u.c.

Atrodot jebkādus aizdomīga izskata priekšmetus, kas varētu būt paredzēti narkotisko vielu sagatavošanai un/vai lietošanai, aicinu vecākus nepiekopt strausa politiku, bet gan steidzīgi organizēt kopīgu tējas vakaru ar savu bērnu, lai atklāti un mierīgā atmosfērā izstāstītu bērnam, kas rada satraukumu, uzdrošināties uzdot tiešu jautājumu par lietošanu un, galvenais, pateikt par savām sajūtām (bailes, apjukums, vainas izjūta u.tml.).

Kopējās pazīmes, kas norāda uz narkotisku vielu lietošanu.

Kā norāda psiholoģe, tās var būt ļoti dažādas, tās var noteikt gan pēc skata, gan smaržas.

“Jūtama specifiska, salkana smaka, kas visraksturīgākā ir marihuānas lietotājiem. Iesārti acu baltumi un izkaltusi mute. Tāpat var novērot nedrošu gaitu, apgrūtinātu koordināciju, eiforiju, miegainību, ko rada heroīns. Heroīnu var arī atpazīt, ja ir sašaurinātas acu zīlītes, kas nereaģē uz gaismu, un stings skatiens,” zina stāstīt psiholoģe. “Arī izmaiņas laika, telpas, attāluma sajūtās un sava ķermeņa uztverē. Mainās arī sajūtu uztvere – krāsas top spilgtākas, skaņas un smaržas – stiprākas.”

Pusaudzim ir izkropļota laika izjūta - palēnināta reakcija uz ārējiem stimuliem. Ekstazī grupas vielas lietotājiem ir pastiprināta ēstgriba, sevišķi reibuma beigu stadijā. Amfetamīna lietotājam izteikts kustīgums, impulsivitāte vai pasivitāte un apātiskums. Bieži jāurinē, var būt caureja, svīšana, ko rada amfetamīns.

Tāpat:

* Nespēja koncentrēties un iemācīties kaut ko jaunu;

* Nereālas ilūzijas un halucinācijas;

* Trauksme, baiļu sajūta, depresijas;

* Ekscentriska, pārspīlēta uzvedība.

Daži ieteikumi vecākiem, lai atturētu bērnu no atkarības

1. Esiet empātiski! Mēģiniet iejusties sava bērna vietā - atzīstiet viņa viedokli un apzinieties viņa jūtas. Jums nav jāpiekrīt visam, ko viņš saka vai dara, bet mēģiniet saprast un cienīt viņa viedokli. Ja viņš zina, ka ir saprasts, viņš vairāk sekos arī jūsu ieteikumiem.

2. Komunicējiet efektīvi un klausieties aktīvi! Efektīva komunikācija ietver aktīvu klausīšanos jūsu bērnā un sapratni par to, ko viņš vēlas pateikt. Palīdziet viņam saprast arī savu viedokli.

3. Mainiet neefektīvu uzvedību (sevī)! Ja kaut kas, ko esat teikuši vai darījuši pirms kāda laika, "nestrādā", padomājiet, ko varētu darīt citādi. Tas palīdzēs jūsu bērnam iemācīties, ka ir dažādi problēmu risināšanas veidi un ka no kļūdām var mācīties.

4. Mīliet savu bērnu tā, lai viņš justos īpašs un novērtēts! Ja bērni jūt un saprot, ka jūs viņus mīlat par to, kas viņi ir, nevis par to, ko viņi dara vai nedara, viņi attīsta pārliecību par sevi, kas ļauj viņiem vieglāk pretoties vienaudžu spiedienam.

5. Pieņemiet savus bērnus tādus, kādi viņi ir! Viens no visgrūtākajiem, bet arī visnozīmīgākajiem vecāku uzdevumiem ir akceptēt savu bērnu kā unikālu personību. Ja jūs to spējat, jūs varat izvirzīt atbilstošus mērķus un kopīgi virzīties uz tiem.

6. Palīdziet savam bērnam atrast viņa kompetences jomas! Ļaujiet viņam izjust panākumus, pamanot un mudinot viņus darīt to, kas viņam padodas īpaši labi. Palīdzot bērnam atklāt savas stiprās puses, jūs palīdzat viņam arī vieglāk akceptēt savus trūkumus un strādāt ar tiem.

7. Palīdziet bērnam apzināties, ka mēs visi mācāmies no kļūdām! Elastīgi bērni kļūdas uztver kā iespēju mācīties. Turpretī bērni, kas nejūt pašpaļāvību, kļūdas pārdzīvo kā apliecinājumu, ka viņi ir izgāzušies.

8. Sniedziet bērnam iespēju dot ieguldījumu! Palīdziet bērnam attīstīt atbildības izjūtu un pašvērtību, piedāvājot viņam iespējas palīdzēt citiem.

9. Māciet bērnam risināt problēmas un pieņemt lēmumus! Palīdziet viņam iemācīties tikt galā ar dažādām situācijām patstāvīgi. Bērni, kuri ir elastīgi, spēj definēt problēmu, apsvērt dažādus risinājumus un mācīties no kļūdām.

10. Disciplinējiet savu bērnu tādā veidā, kas paaugstina viņa pašdisciplīnu un pašvērtējumu! Svarīgākais audzināšanas mērķis ir veidot pašdisciplīnu tā, ka jūsu bērns darbojas ar atbildības izjūtu arī tad, kad jūsu nav līdzās. Nosakiet robežas labvēlīgi, bet stingri. Šīs robežas svarīgi noteikt jau līdz pusaudžu vecumam, citādi tā kļūs par cīņu ar sekām. Vienmēr pamatojiet bērnam, kāpēc konkrēti noteikumi ir vajadzīgi un kādas var būt to neievērošanas sekas, nevis izvēlieties sodus, kas nekādā veidā nav saistāmi ar konkrēto uzvedību.

Pastāv arī daži mīti, ko par patiesību uzskata vairums vecāku:

Mīts: Labākais veids, kā vecākiem cīnīties ar bērnu atkarībām, ir dzelžaini sodi!
Ja sods, ko jūs izvēlaties, nav tiešā veidā saistīts ar negatīvo uzvedību, jūs tikai iemācīsiet bērnam rīkoties tā, lai nākamajā reizē viņš netiktu pieķerts. Jūs nesniedzat savam bērnam iespēju mācīties no savas pieredzes. Disciplinēšana un sodīšana nav viens un tas pats.

Mīts: Lai bērni nelietotu alkoholu ārpus mājas, vislabāk atļaut viņiem to lietot mājās!
Pētījumi parāda, ka atkarīgo pusaudžu skaits ir lielāks tieši no tām ģimenēm, kuras arī mājās atļauj viņiem lietot alkoholu. Tomēr ļoti svarīgi ģimenē ir iemācīt alkohola lietošanas kultūru. Ja pusaudzis sapratīs, ka alkoholu iemalko svētkos, izbaudot tā garšu, nevis lai piedzertos un noreibtu, visdrīzāk, viņš būs mazāk tendēts kļūt par alkoholiķi.

Mīts: Izrādīt mīlestību nozīmē izlutināt!
Tā nav taisnība. Visvairāk pret atkarības veidošanos palīdzēs kontakts ar bērnu: tuvas attiecības, kopīga darbība, jaunieša iedrošināšana un atbalsts.

www.esibrivs.lv



Komentāri (31)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu