Taisnīguma un godīgas spēles idejas autori, visticamāk, ir pērtiķi, kuri dzīvojuši pirms 40 miljoniem gadu. Tieši tādēļ starp pērtiķiem un arodbiedrību aktīvistiem ir kas kopīgs – abi ir gatavi streikot, pieprasot vienlīdzīgu darba samaksu.
Sociālo vienlīdzību izgudroja pērtiķi (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz šim priekšstatu par taisnīgumu un tieksmi uz streikošanu zinātnieki ir saistījuši ar cilvēkiem, tomēr eksperimentā pētniekiem izdevās pierādīt, ka šīs īpašības piemīt arī primātiem, kuriem nav saistības ar cilvēku dzimumu – brūnajiem kapucīniem. Šis pētījums demonstrēja, ka arī dzīvnieki lieliski atpazīst netaisnību, raksta Daily Telegraph. Šis atklājums pastiprina nesen izteikto pieņēmumu, ka ar darbu un tā atalgojumu saistīto ekonomisko lēmumu pieņemšana ir balstīta ne tikai uz racionāliem apsvērumiem, bet arī uz taisnīguma sajūtas. Eksperimenta laikā zinātnieki apmācīja brūnos kapucīnus (Cebus apella) apmainīt žetonus pret pārtiku. Parasti kapucīni ar prieku apmainīja savus žetonus pret gurķiem. Tomēr, kad pērtiķi pamanīja, ka vienam no viņiem žetonu apmainīja pret vīnogām, kuras kapucīniem ir vērtīgākas, viņus pārņēma aizvainojums. Daļa kapucīnu vienkārši aizmeta žetonus, atsakoties tos apmainīt pret pārtiku, savukārt citi žetonus samainīja pret gurķiem, taču neēda tos. Taču, kad zinātnieki vienam no kapucīniem iedeva vīnogas, neapmainot tās pret žetonu (atalgoja par neko nedarīšanu), pārējo kapucīnu aizvainojumam nebija robežu: viņi trakoja un izmeta visu ēdienu no saviem būrīšiem. Šāda emocionālā reakcija ir līdzīga cilvēka reakcijai "negodīgas spēles" apstākļos, it īpaši ekonomisko lēmumu pieņemšanā. Ar cilvēkiem veiktais eksperiments parādīja, ka viņi kļuva mazāk aktīvi un neizrādīja vēlmi sadarboties. Arī cilvēkiem bija tieksme nosodīt tos, kuri nestrādāja, pat tad, ja viņu darba alga samazinājās. Eksperimentu rezultāti lika zinātniekiem un ekonomistiem aizdomāties, jo tradicionāli tika uzskatīts, ka ekonomisko lēmumu pieņemšana ir balstīta racionāliem apsvērumiem (labāk apēst gurķi, nekā nedabūt neko). Zinātniekiem vēl ir jānoskaidro, kad, sajūtot netaisnību, veidojušās uzvedības shēmas. Visticamāk, tas noticis, pirms Jaunās pasaules primāti, ieskaitot kapucīnus, atdalījās no Vecās pasaules primātiem, - pirms vairāk nekā 40 miljoniem gadu.