NASA instruments, kas atrodas uz Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) zondes Rosetta, ir veiksmīgi nosūtījis uz Zemi pirmos datus par Čurjumova-Gerasimenko komētu (67P). ALICE reģistrēja komētas virsmas spektru tālajā ultravioletajā gaismas diapazonā. Iegūtā informācija liecina, ka komētas virsma ir neparasti tumša, tumšāka par ogli. Mērījumi liecina, ka komētas komā jeb atmosfērā ir gan ūdeņradis, gan skābeklis.
Zinātnieki ir atklājuši, ka uz komētas virsmas praktiski nav redzami lieli ūdens ledus apgabali. Rosetta komandas zinātnieki cerēja pamanīt ledus laukumus, jo komēta atrodas vēl pārāk tālu no Saules, lai ledus būtu iztvaikojis.
«Mēs esam pārsteigti, ka komētas virsma ir tik tumša un ka tik maz kas norāda uz atklātiem ūdens ledus apgabaliem,» teica ALICE instrumenta vadošais pētnieks Alans Šterns no Dienvidrietumu izpētes institūta.
ALICE savāktie dati varētu palīdzēt atšifrēt gan komētas izcelsmi, gan tās sastāvu un uz tās notiekošos procesus. Instruments spēj savākt 1000 reižu vairāk informācijas nekā instrumenti, kas lidojuši uz iepriekšējās paaudzes zondēm. ALICE sver tikai 4 kilogramus un patērē 4 vatus enerģijas.
Savukārt VIRTIS instrumenta komanda ir publiskojusi pirmās komētas virsmas temperatūras kartes, kas izveidotas, izmantojot spektrālos mērījumus, kas tapuši laika posmā, kamēr Rosetta no 14 000 km attāluma pietuvojās līdz 100 km. Jūlijā, kad komēta VIRTIS redzeslokā aizņēma vien dažus pikseļus, iegūtie dati liecināja, ka komētas virsmas vidējā temperatūra ir 205K. Tas nozīmēja, ka komētas virsmu neklāj tīrs ledus. Augustā zonde jau atradās tik tuvu, ka bija iespējams izveidot detalizētu temperatūras karti, kas ir nepieciešama, lai izvēlētos Philae nosēšanās vietu.
Arī jaunākie VIRTIS dati apstiprināja tumšas komētas virsmas versiju. Visticamāk, ka 67P klāj poraina, putekļaina garoza, kurā ūdens ledus praktiski nav nemaz.
Savukārt ar Eiropas Dienvidu observatorijas (ESO) Ļoti lielo teleskopu (VLT) nofotografētā komēta izskatās daudz spožāka. Attēls izveidots, kombinējot 40 individuālas, 50 sekunžu garas ekspozīcijas. Zonde Rosetta atrodas attēla centrā un aizņem mazāk nekā vienu pikseli. Lai arī komēta nav ļoti spoža, ir skaidrs, ka tā ir aktīva. Tās putekļainā koma stiepjas aptuveni 19 000 km attālumā no kodola. Koma ir asimetriska un attēlā mēs varam nojaust, ka komētai veidojas aste.
VLT fotografē komētu katru otro nakti. Iegūtie attēli palīdz izprast tās aktivitātes izmaiņas un plānot turpmākās Rosetta orbītas.