Mēs visi esam dzirdējuši par vikingiem – bārdainiem karotājiem dīvainās cepurēs no Skandināvijas, kuri laupīja, karoja un dedzināja savu ceļu cauri Eiropai, atstājot aiz sevis bailes un iznīcību, un arī savus gēnus un pāris interesantu stāstu par Toru un Odinu. Šie stereotipi par vikingiem lielā mērā veidojušies, pateicoties Holivudas filmām, bet arī pats vārds «vikings» satur zināmu stereotipu.
Profesore norāda, ka vārds «vikings» ir cēlies no sennorvēģu valodas, bet ne tieši. Angļu valodā vārds «vikings» («viking») tika atdzīvināts XIX gadsimtā, aizņemoties to no tā laika skandināvu valodas.
«Víkingr» un «víking»
Sennorvēģu valodā ir divi vārdi, abi lietvārdi: «víkingr» un «víking», kas attiecīgi apzīmē cilvēku un darbību. Lai gan angļu vārds «viking» ir cēlies no sennorvēģu valodas, nevarētu uzskatīt, ka šiem vārdiem ir vienāda nozīme, uzskata Ješa.
Par vārdu «víkingr» un «víking» etimoloģiju ir daudz diskutēts, bet profesore uzskata, ka pie tā nevajadzētu iestrēgt, jo vārda etimoloģija atklāj tikai to, ko vārds nozīmējis rašanās brīdī, bet ne vienmēr atklāj, kā vārda nozīme attīstījusies tālāk.
Mēs nezinām, ko «víkingr» un «víking» nozīmēja pirms vikingu laikmeta (aptuveni no 750.-1100. gadam mūsu ērā), bet šajā periodā ir saglabājušies pierādījumi par šo vārdu izmantošanu sennorvēģu valodā.
Dažus pavedienus par to sniedz rūnu raksti un dzejas panti, kuros par «víkingr» tiek dēvēts cilvēks, kas dodas ekspedīcijās, parasti ceļojot pa jūru uz ārzemēm, un lielākoties kopā ar citiem šādiem cilvēkiem. «Víkingr» neraksturoja kādu konkrētu etnisko piederību. Tas lielā mērā bija neitrāls termins.
Savukārt vārdam «víking», kas apzīmēja šo darbību, trūkst sīkāku paskaidrojumu. Ļoti iespējams, tas varēja ietvert laupīšanu, bet ne tikai.
Negatīvs vērtējums vārdam «víkings» sāka pielipt jau vikingu laikmetā, bet visskaidrāk bija jūtams viduslaiku islandiešu sāgās, kas tapa divus vai trīs gadsimtus vēlāk. Tajās «víkingar» (daudzskaitlis no «víkingr») parasti nozīmēja nežēlīgus pirātus ar ļauniem nolūkiem, kas siroja gar Skandināvijas un Baltijas krastiem un Britu salām, un kurus skandināvu karaļiem un varoņiem vajadzēja sakaut.
Islandiešu sāgām bija ļoti liela ietekme uz to, kā mūsdienās tiek uztverti vārdi «vikings» un «vikingu laikmets».
Kā lietot vārdu «víkings»?
Diskusijas starp tiem, kas vikingos galvenokārt saskata nežēlīgus karotājus un pirātus, un tiem, kas novērtē viņu konstruktīvākās darbības jaunu teritoriju izpētē un tirdzniecībā, parasti nonāk pie viena jautājuma: kā tiek saprasts un lietots vārds «víkings».
Vārda ierobežošana ar tā attiecināšanu tikai uz pirātiem nostiprina nievājošu nozīmi un izceļ skandināvus kā sevišķi vardarbīgus cilvēkus pasaulē, kas faktiski viscaur bija vardarbīga.
Plašāka vārda nozīme savukārt atzīst, ka sirošana un laupīšana bija tikai viens no aspektiem vikingu laikmetā, kur vikingi bija dažādu ekspansīvu, sarežģītu un multikulturālu aktivitāšu centrā.
Akadēmiskajā pasaulē ar vārdu «víkingi» tiek apzīmēti skandināvu izcelsmes vai ar Skandināviju saistīti cilvēki, kuri aktīvi nodarbojās ar tirdzniecību un apmetņu veidošanu, kā arī pirātismu un laupīšanu Skandināvijā un ārpus tās laika periodā no 750. gada līdz 1100. gadam. Vikingu laikmets bija plašs un sarežģīts fenomens, kas aptvēra ne tikai militāro aspektu, un iekļāva arī cilvēkus, kas nebija cēlušies no skandināviem.
Rezultātā angļu valodā vārds «víking» attīstījies un tā nozīme paplašinājusies, lai aptvertu arī šo fenomenu un laikmetu, un tieši tā tas būtu jālieto, neskatoties uz vārda etimoloģiju vai šauro nozīmi nesenā pagātnē, uzskata Ješa.
