Dzīvniekiem Valentīna diena lielākoties ir vienaldzīga (9)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

"Patiesībā Valentīna diena ziemeļu puslodes dzīvniekiem ļoti bieži ir pilnīgi vienaldzīga, jo visi aktuālākie procesi sen jau notikuši vai arī būs vēlāk," skaidro Māris Lielkalns, Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas daļas vadītājs.

"Citādi ir dienvidu puslodes iemītniekiem, jo tieši tur valda vasara, lai gan tā patlaban jau rit uz otru pusi. Tāpēc arī mūsu zoodārzā dienvidu puslodes dzīvniekiem, piemēram, tapīriem, Patagonijas marām, krēpjvilkiem un vainagdzērvēm mazuļi dzimst tieši rudenī. Senāk zoodārzā dzīvoja melnie gulbji, kuru dzimtene ir Austrālija. Tie pavasarī sadēja olas un sekmīgi izveda mazuļus. Pienāca rudens, un viņi savīkšķījās uz otru perējumu. Arī to pa ziemu izvadāja.

Kāpēc viss jau nokavēts? Tāpēc, ka vienai daļai dzīvnieku kāzu laiks ir vasarā vai rudenī. Tas vairāk attiecināms uz zvēriem - stirnām, briežiem, aļņiem. Vieni no pēdējiem riesto ziemeļbrieži, kuriem darbīgais noskaņojums ir novembrī. Starp citu, zoodārzā ziemeļbriežiem mazuļi jau 3 gadus dzimuši ar apbrīnojamu paredzamību. Maija vidū, brīvdienās ap 15. datumu, tiek atzīmētas Ģimeņu dienas, jo tad pirmie ziemeļbriežu mazuļi piedzimst piektdien, bet pēdējie - sestdien no rīta. Tā Ģimeņu dienas tiek sagaidītas ļoti kuplā skaitā.

Visu pastrādājušas ir arī mežacūkas - tām prieki bijuši ap gadumiju. Lai satiktos, mežakuiļi, kas visu gadu parasti dzīvo vienatnē, sāk interesēties par dāmām - izdala īpašas smaržvielas un sajauc tās ar siekalām. Šādas mīlestības vēstules kuiļi atstāj uz pamanāmākām vietām - zariem, ciņiem utt. Kad nu bars saticies ar vīrieti, sākas interesantākais. Barā dzīvo mātītes (visas ir radinieces) un jaunie kuilēni, kuriem drīz bars jāatstāj. Vecāka gadagājuma cūka vienmēr būs rangā augstāka nekā jaunāka, kaut arī tā būtu stiprāka. Savukārt starp vienaudzēm noteicošais ir spēka likums. Tātad sirma galva jāgodā, bet starp vienlīdz sirmajām valda spēks. Baru vada vecākā un stiprākā mātīte. Kad ierodas vīrietis, pirmā sāk meklēties bara vadone. 3 dienu laikā meklēties sāk arī visas pārējās, tādēļ kuilim nākas atrotīt piedurknes un kārtīgi pastrādāt. Ja bara vadone gājusi bojā, šāda sinhronizācija nav novērojama un meklēšanās ir izstiepta laikā. Starp citu, līdzīgu ainu var vērot mājas cūkām, kas visu laiku kopā barā augušas un arī meklēšanās laikā ir kopā.

Reizēm ziemas vidū novēro arī nelielu stirnu riestu. To skaidro ar to, ka daļai dzīvnieku embriji gājuši bojā. Stirnām un daļai citu dzīvnieku, arī caunveidīgajiem pēc apaugļošanās izveidojies embrijs aiziet gulēt - neattīstās. Tas sāk attīsties pēc miera perioda, ziemas vidū. Skaidrojums - riesta periods ir ļoti satraucošs un nogurdinošs, tas prasa ļoti daudz enerģijas. Turklāt papuči bieži vien ir aizņemti tikai ar attiecību kārtošanu. Savukārt pēc tam dzīvniekiem ir pietiekami daudz laika, lai līdz ziemai atgūtu formu.

Interesanti, ka dzīvnieku mazuļi pasaulē nāk arī ziemas spelgonī. Un te nav runa par pelēniem migā zem sniega (šiem grauzējiem ziemā mazuļu dzimšana ir retāka), bet gan par Latvijas lielāko plēsēju lāci. Pārošanās notiek vasarā ap Jāņiem, bet janvāra sākumā dzimst mazuļi. Tieši tāpēc lāču mātēm jāiet ziemas guļā. Balto lāču tēviņi vispār neiet ziemas miegā, brūno lāču tēvi gan iet pasnaust. Mazuļi piedzimstot sver vien nepilnu puskilogramu. Atkal pielāgojums - māte pārtiek no saviem taukiem un baro sīkuļus, kas martā, iznākot no migas, jau ir krietni apvēlušies, bet māti nav pārmērīgi noēduši.

Kāpēc viss sasteigts? Tāpēc, ka vairākumam - putniem, rāpuļiem, abiniekiem un vēl veselai virknei citu radību - riesta periods sāksies, kad ziema būs beigusies. No agrākajiem perētājiem pieminams krauklis. Ziemas beigās parasti jānokopj liels daudzums beigto dzīvnieku. Tādējādi ir piemērots laiks mazuļiem, jo barības pārpārēm. Arī krustknābji sāk ligzdot vēl ātrāk, jo jāvāc egļu un priežu sēklu raža. Ja ir siltas ziemas, tad ātri sāk ūjināt pūces. Rīgā dažai pūcei iepriekšējo gadu siltie laikapstākļi sajauca galvu tiktāl, ka tā sāka riestot jau ap Jaungadu. Pārsvarā tas tomēr notiek martā.

Nu ir īstais laiks! Ap šo laiku aktīvi darbojas mūsu plēsēji. Citā laikā ļoti klusais minka lūsis kļūst skaļš, dzied serenādes (ne tādas kā mājas runči - drīzāk ieņaukstās) un dodas garos pārgājienos, meklējot dāmu. Arī lapsas, vilki rosās Valentīndienas noskaņās."

Komentāri (9)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu