Līdz ar rudens iestāšanos dienas kļūst arvien īsākas un saules - mazāk. Daļa cilvēku izeju saskata regulārā solārija apmeklēšanā. Taču dermatologs Raimonds Karls intervijā portālam TVNET atgādina solārija kaitīgumu. Viņš sauļošanos solārijā salīdzina ar cepināšanos peklē vai mikroviļņu krāsnī.
Speciālists norādīja, ka saistībā ar solāriju darbību pieņemti valdības noteikumi, taču realitātē tie nedarbojas. Lai gan nepilngadīgajiem solāriju apmeklēšana ir ierobežota, tomēr noskaidrots, ka piektā daļa skolēnu solāriju apmeklējuši.
«Ārsta zīmes neviens neprasa. Solārijos neviens daudz nestāsta par UV staru kaitīgumu.»
Arī sabiedrības attieksme dermatologu neapmierina. Daudzi uzskata, ka solārijs nav nekas slikts.
Solāriju neiesaka
Taču speciālists ir citās domās: «Man nav neviena argumenta, kāpēc es varētu savam pacientam teikt, ka viņam ir jāiet uz solāriju.»
Uz iebildi, ka dažkārt dermatologi ādas slimību ārstēšanai rekomendē solārija izmantošanu, Karls sacīja: «Nevienās vadlīnijās pasaulē - ne Eiropā, ne ASV, ne Āzijā - nav rakstīts, ka būtu ieteicams UV starojums. Ir simts un viena cita iespēja, kā ārstēt ādas slimības bez UV stariem.»
Mūsdienās vairs neiesaka arī UVC starojumu, ko izmantoja padomju laikos - ar kvarca lampu palīdzību speciāli staroja bērnus. «Šobrīd ir atzīts, ka jebkurš UV starojums, vai tas būtu UVA, UVB vai arī UVC, ir kancerogēns cilvēkam.»
Visi UV stari spēj tieši izraisīt ļaundabīgus audzējus.
Uz sieviešu iebildumiem, ka ziemā viņas vēlas aiziet solārijos pasildīties, dakteris iesaka pavisam vienkāršu alternatīvu – apģērbties biezāk un atbilstošāk laika apstākļiem: «Kas jums liedz uzvilkt kaut ko siltāku, nevis minisvārciņus, lai jums nebūtu tik auksti?» Ārsts uzskata, ka prieku un baudu var gūt arī citos veidos, ne tikai kaitīgajā solārijā.
Speciālists arī norāda, ka pēc viļņu garuma UVA stari, ko pamatā izmanto solārijos, pilnībā neatbilst D vitamīna sintēzei.
Viņš minēja šokējošu faktu saistībā ar UV radiācijas indeksu. Dabīgos apstākļos rādītājus 7 un 8 uzskata par ļoti augstiem. Taču intensīvajā solārijā UV indekss ir 13. Uz Zemes virsmas tik augsts indeksa rādījums nekad nav fiksēts. Augstākais rādījums, kas uz Zemes fiksēts, ir 11+. Šādu līmeni UV starojums sasniedz ļoti reti un tikai atsevišķās vietās.
Solārijā ir kā peklē vai mikroviļņu krāsnī.
«Jūs par to samaksājat naudu, atstājat tur savu laiku un veselību, bet kāds uz tā ļoti labi nopelna.» Bieži vien regulāriem solāriju apmeklētājiem nākas apmeklēt onkologus un lūgt viņu palīdzību, ko apmaksā valsts.
Taču ārsts uzsvēra, ka no UV starojuma cilvēks patiesībā pats var diezgan viegli izvairīties. «Kāpēc sabiedrībai būtu jācieš tas, ka kāds pelna tajā laikā, kad sabiedrība maksā par šo cilvēku ārstēšanu?»
Iesaka aplikt ar nodokli
Karla vērtējumā, solāriju darbinieku apmācība ir nepilnvērtīga. Daudz laika viņiem jāpavada, apgūstot, piemēram, grāmatvedības jautājumus, taču pavisam maz tiekot runāts par solārija UV ietekmi uz veselību.
Ārsts norādīja, ka ar nodokli Latvijā apliktas cigaretes, alkohols, kafija, saldie un gāzētie dzērieni. «Solārijs nodara tiešu kaitējumu veselībai, taču šis pakalpojums nav aplikts ar nodokli.» Viņš vērsies arī Veselības inspekcijā, taču tās pārstāvji atbildējuši, ka var veikt kontroles, taču tikai tajā gadījumā, ja ir sūdzības.
Karls uzskata, ka solāriju darbību vajadzētu aplikt ar nodokli. Turklāt ieņēmumus no šā nodokļa nevajadzētu «maisīt kopējā katlā», bet gan novirzīt sabiedrības izglītošanai par šo tēmu.
Par to runājis arī ASV prezidents Baraks Obama. Viņš uzskatot, ka par mākslīgo UV staru avotu tirdzniecību un izmantošanu jāmaksā 10% nodoklis. Turklāt ieņēmumus tieši novirza informēšanai, ka tas ir kaitīgi.
«Snapshots» dati par solāriju apmeklējumiem liecina, ka solāriju apmeklēšana rudens/ziemas sezonā nav plaši izplatīta un to dara vien 16% aptaujāto interneta lietotāju.
Vidēji augstāks solāriju apmeklētāju īpatsvars ir sieviešu vidū – 25%. Tāpat biežāk sauļoties dodas rīdzinieki (27%), respondenti ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem, krievu vai citas tautības pārstāvji (20%).
Lielākā daļa no tiem, kas solārijus rudens/ziemas sezonā apmeklē, to dara retāk nekā reizi trīs mēnešos. 32% no solāriju apmeklētājiem tur viesojas vienu vai vairākas reizes mēnesī, bet ceturtā daļa jeb 25% - reizi 2-3 mēnešos.
