Cerēt uz cūkas laimi ārzemēs ir naivi (1163)

(Šis ir lasītāja iesūtīts stāsts TVNET jaunajā sadaļā "Aizceļotāji".)

Esmu Skotijā nu jau vairāk nekā četrus gadus. Strādāju milzīgā supermārketu TESCO sistēmas noliktavā. Lai arī darbs nav viegls, tā ir nepārtraukta fiziska un garīga slodze, esmu ar to apmierināts un savu izvēli par labu darbam ārzemēs nenožēloju. Pelnu labu (pat vietējā mērogā) algu, krājas laba pensija, darba vieta piedāvā arī daudzus bonusus.

Nācies dzirdēt daudz stāstu par neveiksmēm, krāpniecībām, negaidīti mazām algām... Nevaru spriest par to, ar ko pats neesmu sastapies. Man viss sācies un turpinājies veiksmīgi, un labprāt pastāstīšu, kas noderējis, nācis talkā, un arī - kas var izrādīties par traucēkli.

Pirmkārt, ja dodas uz darbiem ārzemēs, jāzina valoda. Perspektīvas atšķiras radikāli - vai valodu zini vai ne. Bez valodas zināšanām mēģināt doties ārzemju darbā var, bet jārēķinās, ka iespējas būs stipri ierobežotākas, patstāvības un iespējas pašam organizēt savu tālāko eksistenci - mazāk. Tieši valodas prasme un arī mans komunikablais raksturs izrādījās teju galvenie kritēriji pārcelšanai no aģentūras darba uz pastāvīgo.

Nokļūstot pastāvīgā TESCO noliktavas darbā, pirmo reizi mūžā sastapos ar faktu, ka spēja uzcītīgi un godīgi strādāt nodrošina nevis smagāko vezumu un vairāk atbildības, kā tas iepriekš bijis, bet iespēju izaugsmei. Neviens klāt nenāk un bonusus nepiedāvā - lasi ziņojumus uz dēļa, piesakies un tiksi vērtēts pēc darba un citām kvalitātēm.

Drīz jau dabūju respektējamo trenera amatu, tagad ceru veiksmīgi konkurēt uz menedžera posteni. Protams, pa šiem gadiem esmu vairākkārt lūgts izpalīdzēt iekārtot darbā. Nez kāpēc dažiem šķiet: ja reiz veiksmīgi šeit strādāju, loģiski, man jāvar iekārtot darbā. Daudzi apvainojas, kad atsaku, jo ar darbā iekārtošanu man nav nekāda sakara. Pats savulaik Latvijā darbu atradu caur aģentūru. Esmu apvaicājies: vai provēts Latvijā meklēt darbu aģentūrās? Atbilde reizēm skanējusi: "Nav vērts - tur taču krāpnieki." Absurds! Pašam jāiet, jāmeklē un jākustas! Par kādu veiksmi var būt runa, ja cilvēks jau sākumā ir noskaņots negatīvi?

Manuprāt, galvenais iemesls, kurš nodrošina neveiksmi, - ņurdulīgums un negatīva nostāja. Der atcerēties, ka attieksme ir primārais, kas nodrošina veiksmi, nevis sekundārais - radies labklājības rezultātā. Šķiet, daudziem, kuri šķendējušies par sūro vilšanos ārzemju darbos, paša neizdarība un attieksme bijis galvenais neveiksmes nesējs. Kas traucējis meklēt ko labāku, ja darbs neapmierina? Jo iespējas ir! Protams - nekas nenotiek tāpat vien. Dodoties prom strādāt, viss jāapsver un jāsagatavo laikus, bez steigas un vieglprātības. Uz cūkas laimi paļauties ir naivi. Savi spēki, iespējas un prasmes pašam labi jāapzina un jāizvērtē viss.

Protams, nācies satapties ar viedokļiem par renegātismu, pašlabuma meklēšanu laikā, kad Latvijai tik grūti un tieši tur mans darbs patriotisma vārdā būtu vajadzīgs. Dīvaini vai ne, bet nekad neviens man šo viedokli nav metis acīs. Ar tiem esmu satapies pēc publicētā citur. Tādos viedokļos vienīgais, ko saskatu, ir sava personīgā naida izpaušana pret citiem, kad ēterā ierakstītais realizē iekšējo agresiju bez jebkādas iespējamas atbildības par izteikto. Ja nāktos pārmest aci pret aci, diez vai kāds prātīgs teiciens vairs iznāktu.

Skotija ir skaista zeme, ļoti laipni un jauki cilvēki. Atkal der atcerēties - viss gan atkarīgs no paša. Esmu dzirdējis ņurdēšanu par riebīgajiem cilvēkiem, slikto laiku, nebeidzamu netaisnību... Gribējies jautāt: ja reiz šeit viss tik nelāgi - ko tad te esi? Tad tak sen laiks prom - kur labāk.

Latvijas pietrūkst ik minūti. Lai cik grūti mums ietu, mājas paliek mājas. No tā, ka mūsu cienījamā valdība visus šos gadus strādājusi, čakli un veiksmīgi ceļot labklājību (ar piebildi - paši sev, ne tautai un valstij), mana zeme nekļūst sliktāka vai nemīlētāka. Tomēr savu izvēli nenožēloju. Reiz tomēr pienāk laiks, kad neizbēgami jādomā par sevi un tuvākajiem. Latvijā nepratu pelnīt tādu algu. Ir arī citi apsvērumi, bet naudiņa tomēr bija vajadzīga. Vai liekuļot, ka tas tā nav? Lai veicas visiem! Lai sokas darbi gan mājās, gan citur! Nepiekrītu, ka latvieši ir nenovīdīgi, kašķīgi, čīkstulīgi un dumji. Drīzāk - izdzīvot spējīgi, gudri un stipri. Ar tādu tautas kultūras mantojumu maz kura tauta vēl var lepoties. Arī ar darba spējām. Nešķiedīsim savu laiku un spēku tam, ko veikt nespējam. Nemeklēsim usnes kaimiņa laukā, kad varam izravēt savas paša. Nedomāsim valdības vietā, kas jādara. Mums ir savi darbi, ko darīt.