Širaks nosoda ES kandidātvalstis par klaju atbalstu Vašingtonai. (19)

LETA/REUTERS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Francijas prezidents Žaks Širaks pirmdien asi kritizēja Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstis, sakot, ka tās ir palaidušas garām lielisku iespēju paklusēt, kad tās izplatīja proamerikāniskus paziņojumus Irākas jautājumā. Viņa izteikumi varētu izraisīt spriedzi starp Eiropas rietumiem un austrumiem 13 ES kandidātvalstu līderu vizītē Briselē otrdien, kuri jau ir aizkaitināti par neuzaicināšanu uz ES ārkārtas samitu par Irāku.

"Šīs valstis neuzvedās ļoti labi, bet pašreizējā bīstamajā situācijā diezgan bezatbildīgi, pārāk strauji pieskaņojoties Amerikas pozīcijai," preses konferencē pēc ES ārkārtas samita par Irākas krīzi paziņoja Širaks. "Kad jūs esat ģimene (..) jums ir lielākas tiesības, nekā tad, kad jūs lūdzat pievienoties un klauvējat pie durvīm," viņš sacīja. Viņš izteica brīdinājumu Rumānijai un Bulgārijai, ka tās bijušas īpaši pārsteidzīgas, jo tās vēl tikai mēģina iestāties ES, sakot, ja tās vēlējušās samazināt savas izredzes, "tad labāku veidu, kā to izdarīt, tās diezin vai varētu atrast". Širaka tirāde pret kandidātvalstīm akcentēja domstarpības Eiropā par Irākas jautājumu, kuras uzkurināja ASV aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds, Franciju un citus kara pretiniekus nodēvējot par "veco Eiropu". Polijas nesenais lēmums izvēlēties ASV "Lockheed Martin F-16" kaujas lidmašīnas, nevis tās konkurentu Francijas vai Lielbritānijas un Zviedrijas ražojumus, sadusmoja daudzus Eiropas Savienībā, nostiprinot iespaidu par valsts nodomiem Vašingtonu padarīt par savu labāko draugu. Nosaucot Polijas, Ungārijas, Čehijas, Lielbritānijas, Spānijas, Itālijas un Dānijas un tā sauktā "Viļņas desmitnieka" parakstītās kopīgās vēstules par "infantilām" un "bīstamām", Širaks sacīja: "Tās palaida garām lielu iespēju paklusēt." ASV atbalstītājas Lielbritānija un Spānija velti centās panākt kandidātvalstu uzaicināšanu uz pirmdienas ārkārtas samitu. ES prezidētājvalsts Grieķija atteicās uzaicināt 10 kandidātvalstis, kas ES pievienosies 2004.gadā, un pārējās trīs kandidātvalstis, piedāvājot tām sniegt ziņojumus otrdien. ES nav pienākuma uz saviem samitiem uzaicināt nākotnes dalībvalstis, līdz tās nav parakstījušas iestāšanās līgumu, kas notiks 16.aprīlī. Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi sacīja, ka viņš drīzāk ir apbēdināts, nevis dusmīgs par kandidātvalstīm, jo to proamerikānisms ir signāls tam, ka tās nav spējušas saprast, ka ES ir vairāk nekā tikai tīri ekonomiska savienība. "ES melotu, sakot, ka es esmu priecīgs," viņš sacīja. "Es esmu ļoti, ļoti bēdīgs, taču es esamu arī pacietīgs, tāpēc es ceru, ka viņi sapratīs, ka kopīga nākotne nozīmē kopīgu nākotni." Širaks sacīja, ka sabiedriskā doma ES valstīs par paplašināšanos ir atturīga un 10 valstu uzaicināšana Kopenhāgenas samitā bijusi bez reālas saprašanas, ko tas radīs. Viņš brīdināja, ka Eiropas domstarpības tagad riskē pastiprināt "naidīguma jūtas" pret paplašināšanos esošajās ES dalībvalstīs, un viss process var tikt apturēts, ja kaut vienā valstī referendumā tiks nobalsots pret paplašināšanos.

Komentāri (19)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu