Lielbritānijā atkārtotai publicēšanai tiek gatavots "aukstā kara" laiku slepens buklets par to, kā nenonākt PSRS spiegu tīklā. Pretizlūkošanas Mi5 1963. gadā izdotais buklets līdztekus ar pārējiem padomiem satur ieteikumu britiem, kuri dzīvo Padomju Savienībā, izlikties par neapdomīgiem vientiešiem, lai piesaistītu spiegu uzmanību un iegūtu no tiem slepenu informāciju, vēsta laikraksts „The Daily Telgraph”.
59 lappušu bukletu "Their trade is treachery" (Viņu amats ir nodevība) 1960. gados slepeni izplatīja Lielbritānijas pilsoņu starpā. Brošūras veidotāja vārdu britu pretizlūkošanas dienests Mi5 neizpauž, aprobežojoties tikai ar piebildi, ka viņš ir „viens no aģentiem, kuri brīvajā laikā nodarbojās ar rakstniecību”. Bukleta mērķis – brīdināt stratēģiskus posteņus ieņemošus britus par padomju spiegu darbību un iemācīt Lielbritānijas pilsoņus pazīt ārvalstu izlūkus.
Šajā bukletā iekļautas nodaļas ar nosaukumiem "Kā traucēt spiegam", „Kā kļūt par spiegu krievu acīs (sešas vienkāršas pamācības)” un "Kā nekļūt par spiegu (sešas nepavisam ne vienkāršas pamācības)". Buklets tika izplatīts ierēdņu, diplomātu, militārpersonu, zinātnieku – kodolfiziķu, biznesmeņu un citu britu starpā, kas bija tā vai citādi saistīti ar savas dzimtenes militārajiem un komerciālajiem noslēpumiem vai dienesta dēļ dzīvoja PSRS. Par adresātu šauro loku liecina arī norāde uz grāmatiņas: "Tikai dienesta lietošanai."
Jāpiebilst, ka "aukstā kara" gados aģentūra Mi5 uzskatīja padomju spiegus par saviem visnopietnākajiem pretiniekiem. Par to liecina, piemēram, grāmata „Karalistes aizstāvība”, kas nāca klajā 2009. gada 9. oktobrī. Šajā grāmatā stāstīts, kā Mi5 aģenti laikā no 1940. gadu beigām līdz 1970. gadiem cieta fiasko slepenajās cīņās ar padomju spiegiem. Tāpat, kā liecina britu parlamenta Nacionālās drošības un izlūkošanas komitejas nesens ziņojums, briti joprojām baidās no Krievijas specdienestiem.
Izdevums "The Daily Mail" publicē fragmentus no atslepenotā bukleta. Tā sadaļā "Kā traucēt spiegam" anonīmais autors brīdina: nevajag atstāt atslēgas tur, kur tās var paņemt nezināmas personas, jo "nospiedums vaskā ir izdarāms dažos acumirkļos". Tāpat Mi5 uzstājīgi iesaka nenēsāt svarīgus dokumentus sev līdz uz restorāniem, tualeti un nenodot tos glabāšanas kamerās.
Bukletā tāpat ietvertas rekomendācijas, kā iemidzināt padomju aģenta uzmanību un izmantot viņu par slepenas informācijas avotu. Tā padomi sadaļā „Kā kļūt par spiegu krievu acīs” paredzēti vispirms jau Lielbritānijas pilsoņiem, kas nokļuvuši viņpus „dzelzs priekškara”. Pēc Mi5 domām, padomju vadības pastiprināto uzmanību var vērst sev par labu.
Piemēram, var izdomāt sev dažus netikumus, lai sakompromitētos, iesaka Mi5 buklets. "Ja nevarat izdomāt sev vienu divus netikumus, vienkārši esiet dumiķis. Ja nevarat būt dumiķis, kļūstiet neapdomīgs. Pieņemiet pakalpojumus no oficiālu amatpersonu puses. Ja viņi lūgs jums nevainīgu pakalpojumu apmaiņā pret labu atalgojumu, uzreiz piekrītiet," skan rekomendācija. Bukleta autors uzsver, ka visu šo darbību mērķis ir iemantot ienaidnieka uzticību un noskaidrot, kas viņam vajadzīgs.
Sadaļā "Kā nekļūt par spiegu" Mi5 brīdina britus: negaidīta kontakta ar PSRS pārstāvi gadījumā, nepieciešams nekavējoties paziņot par to augstākstāvošai amatpersonai. "Ja jūs sadraudzējāties ar ārzemnieku, aizdomājieties – vai tā tiešām ir draudzība, vai arī viņam ir vajadzīga informācija? Ja jūs atrodaties PSRS, nav vērts daudz komunicēt ar padomju pilsoņiem. Britu panākumu ķīla ienaidnieka teritorijā ir "saprātīgs un mērenīgs dzīvesveids"," pārliecina lasītājus pretizlūkošanas izdotais buklets.
Jāpiebilst, ka līdz pat šim laikam plašāka publika neko nezināja par šādas brošūras eksistenci. Žurnālistu rokās tā nonāca, pateicoties Harijam Pinčeram – žurnālistam un grāmatas par spiegošanu ar tādu pašu nosaukumu kā Mi5 brošūra autoram. Pinčeram pieder šā bukleta kopija.
Tagad nepaies daudz laika un ar Mi5 izstrādātajām metodēm cīņai pret padomju spiegiem varēs iepazīties visi interesenti. Bukletam ir jānāk klajā 2010. gada jūnijā, un to varēs iegādāties par 8,99 sterliņu mārciņām.
Pilnīgi iespējams, ka par cēloni šādas brošūras tapšanai kļuva skaļš seksa skandāls, kas 1962. gadā risinājās Lielbritānijā. Par galveno tā dalībnieku kļuva toreizējais aizsardzības ministrs Džons Profumo, kurš tika pieķerts intīmos sakaros ar jaunu sievieti, vārdā Kristīna Kīlere.
Britu sabiedrības īpašu sašutumu izraisīja tas, ka Kīlere vienlaikus bija PSRS militārā atašeja Jevgeņija Ivanova mīļākā. Pēc vienas no versijām, Kīlere spiegoja Ivanova labā, pēc citas versijas - sieviete darbojās abu pušu interesēs.
Britu masu informācijas līdzekļi apsūdzēja Profumo, ka viņš, padodoties sievietes valdzinājumam, izdevis dzimtenes noslēpumus PSRS. Kaut gan šīs baumas tā arī netika apstiprinātas, Profumo 1963. gadā atstāja savu posteni. Tūlīt pēc viņa demisionēja arī premjerministrs Harolds Makmilans.