Noslēdzoties pēdējai priekšvēlēšanu kampaņas dienai pirms svētdien gaidāmās Francijas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas, sociālistu kandidātam Fransuā Olandam ir pamats cerēt uz uzvaru pār līdzšinējo Elizejas pils saimnieku Nikolā Sarkozī.
Francijā noslēdzas kampaņa pirms prezidenta vēlēšanām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Olands, kura pozīcijas nostiprinājis iepriekšējā vakarā izteiktais centristu kandidāta Fransuā Beirū atbalsts, piektdien aicināja vēlētājus sagādāt viņam «pārliecinošu uzvaru», lai viņam būtu neapstrīdamas pilnvaras īstenot savu kreiso programmu un vērsties pret Eiropas Savienības (ES) izspiestajiem taupības pasākumiem.
«Ja Francijas tauta vēlas izdarīt izvēli, tai jādara tas nepārprotami, pārliecinoši, lai uzvarētājam ir iespējas un līdzekļi rīkoties,» uzsvēra Olands.
Lai gan aptaujas liecina, ka pēc trešdien notikušajām televīzijas debatēm Sarkozī izdevies nedaudz mazināt Olanda līdzšinējo pārsvaru, sociālistu kandidāts joprojām saglabā pietiekamu pārsvaru, lai varētu cerēt uz uzvaru svētdienas balsojumā - ņemot vērā visu aptauju rezultātus, viņš Sarkozī apsteidz vidēji par sešiem procentpunktiem.
Tomēr Sarkozī, kurš kļuvis par pirmo pie varas esošo prezidentu, kas zaudējis pirmajā balsošanas kārtā, pretendējot uz savu pārvēlēšanu, piektdien uzsvēra, ka cīņa nebūt nav galā, un aicināja savus atbalstītājus aktīvi piedalīties balsošanā.
«Jūtu, ka otrajā kārtā būs ļoti liela aktivitāte un ka patiesībā mēs esam ļoti tuva līdzsvara situācijā. To izšķirs ļoti nedaudz [balsu],» intervijā radiostacijai «Europe 1» uzsvēra līdzšinējais prezidents.
«Tā nav vienkārši izvēle starp mani un Fransuā Olandu, bet par to, ko mēs vēlamies priekš mūsu valsts nākamajos piecos gados,» norādīja Sarkozī.
Francijas kreisajiem nav izdevies uzvarēt prezidenta vēlēšanās ceturtdaļgadsimtu, taču lēnā ekonomikas izaugsme, augošais bezdarbs un ES pieprasītie taupības pasākumi nodrošinājuši sociālistiem atspēriena punktu.
Daudzus vēlētājus aizkaitinājis arī Sarkozī piekoptais ekstravagantais dzīves stils, un tos uzrunājuši Olanda solījumi būt par «normālu prezidentu».
Vēlu ceturtdienas vakarā par savu atbalstu sociālistu kandidātam paziņoja Beirū, kas pirmajā vēlēšanu kārtā startēja kā centriskās Demokrātiskās kustības («MoDem») pārstāvis.
Lai gan viņš paudis šaubas par Olanda apņēmību samazināt budžeta deficītu, Beirū norādīja, ka Sarkozī novirzīšanās pa labi, cenšoties iegūt galēji labējās Nacionālās frontes (FN) vēlētāju atbalstu, likusi viņam vilties.
Beirū gan piebilda, ka tiem francūžiem, kas pirmajā kārtā balsoja par viņu, pašiem jālemj, kuru no abiem kandidātiem atbalstīt otrajā kārtā.
Pirms otrās vēlēšanu kārtas Sarkozī arvien biežāk piesauca «francūžu vērtību aizstāvību», imigrācijas ierobežošanu un Francijas robežu nostiprināšanu, tādējādi mēģinot pārliecināt tos 18% vēlētāju, kas pirmajā kārtā balsoja par FN līderi Marinu Lepēnu.
Priekšvēlēšanu kampaņa oficiāli noslēdzas piektdien pusnaktī, un kopš tā brīža jebkādas politiskas uzrunas un sabiedriskās domas aptauju rezultātu publicēšana ir aizliegta līdz svētdienas vakaram, kad tiks slēgti vēlēšanu iecirkņi.
Pēdējās aptaujas, kas tika publicētas ceturtdien un piektdien liecina, ka Olands var cerēt uz 52,5 līdz 53,5% balsu, kamēr Sarkozī atbalsta 46,5 līdz 47,5% francūžu.
Lai Sarkozī tomēr spētu svētdien uzvarēt, viņam nepieciešami 80% to vēlētāju balsu, kas pirmajā kārtā atbalstīja Lepēnu, kā arī vismaz puse Beirū elektorāta balsu.
«TNS-Sofres» aptauja liecina, ka no Beirū atbalstītājiem par Sarkozī gatavojas balsot 32%, bet 37% - par Olandu. Savukārt starp Lepēnas sekotājiem 52% dod priekšroku pašreizējam prezidentam, bet septiņi procenti - sociālistu kandidātam. Atlikušie FN atbalstītāji gatavojas balsot ar tukšiem biļeteniem.
Vēlēšanu iecirkņi svētdien durvis vērs plkst.9 pēc Latvijas laika, un balsošana ilgs līdz plkst.21 pēc Latvijas laika, kad arī sagaidāmi pirmo nobalsojušo aptauju rezultāti.