/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
/nginx/o/2018/07/16/9752322t1hb310.jpg)
Krievijas spiediens pret bijušajām padomju republikām Ukrainu, Gruziju un Moldovu rada papildu spriedzi jau tā sarežģītajās Maskavas un Briseles attiecībās, piektdien apliecināja Eiropas līderi.
Rompejs: Krievijai riskē pasliktināt attiecības ar ES (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mums [ar Krieviju] ir atšķirības, pat garš atšķirību saraksts,» Eiropas Savienības (ES) divu dienu samita noslēgumā sacīja Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs. «Spiediens pret valstīm, kas pieder Austrumu partnerībai, šo sarakstu padara garāku.»
ES līderi par šīm atšķirībām «runās atklāti» janvāra beigās gaidāmajā ES un Krievijas samitā, kas būs «interesants un ar izaicinājumiem», norādīja Rompejs.
Ukraina pagājušajā mēnesī negaidīti atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Krievijas spiediens bijis viens no iemesliem, kāpēc Ukraina no parakstīšanas esot atteikusies. Arī Armēnija novērsusies no Briseles un apņēmusies nostiprināt saites ar Maskavu.
«Ukrainas nākotne ir Eiropā. To var mēģināt padarīt lēnāku, nobloķēt to, bet beigu beigās neviens to nevarēs novērst. Ģeogrāfijas un vēstures dēļ vienmēr būs īpašas attiecības ar Krieviju, mēs, protams, to atzīstam,» sacīja Rompejs. «Mēs esam to apliecinājuši pilnīgi skaidri, ka ES līgumi ar partnervalstīm šajā reģionā netiek slēgti uz Krievijas rēķina. Gluži pretēji, tai no tā vajadzētu gūt labumu.»
Savukārt Gruzija un Moldova ES Austrumu partnerības samitā Viļņā parafēja asociācijas līgumus ar ES. Bloka līderi tagad sola pasargāt abas nelielās valstis no iespējamā spiediena.
«Mēs stāvēsim līdzās šīm valstīm to izvēlē, un mēs vēlamies pasteidzināt līgumu parakstīšanu ar tām, lai tas notiktu, vēlākais, nākamgad augustā,» paziņoja Rompejs.