Mūžībā aizgājušais pāvests Jānis Pāvils II svētdien tiks iecelts svēto kārtā, tomēr ne visi ir vienisprātis par šādu soli, norādot, ka viņa pavadītais laiks pāvesta krēslā vērtējams pretrunīgi.
Jānis Pāvils II svētdien tiks iecelts svēto kārtā (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līdz ar Jāni Pāvilu II svēto kārtā tiks iecelts arī pāvests Jānis XXIII.
Viņi ir divi no mūsdienu katolicisma ietekmīgākajām figūrām, un viņu vienlaicīga iecelšana svēto kārtā tiek vērtēta kā mēģinājums samierināt konservatīvos un liberālos spēkus katoļu baznīcā.
Iecelšanu par svēto atbalsta ne visi
Tomēr ne visi ir vienisprātis par Jāņa Pāvila II kanonizēšanu, norādījusi kustība «International Movement We Are Church» (IMWAC).
IMWAC pārmet nelaiķa pāvestam «garīgo autoritārismu» un pārlieku lielu uzmanības pievēršanu «hierarhiskajai kontrolei», kas, kopā ņemot, esot atstājusi maz vietas baznīcas aprindās pastrādāto bērnu seksuālo izmantošanas gadījumu izmeklēšanai un upuru atbalstam.
«Pāvests Jānis Pāvils II bija lielu pretrunu pāvests.
Viņa traģēdija slēpjas pretrunā starp viņa uzticību reformai un dialogam pasaulē un viņa atgriešanos pie autoritārisma,» norādīts IMWAC paziņojumā.
Jānim Pāvilam II, kurš izpelnījies atzinību par komunisma sabrukuma veicināšanu Austrumeiropā, tiek pārmesta arī labējā spārna diktatoru atbalstīšana Latīņamerikā, tostarp Čīles diktatora Augusto Pinočeta atbalstīšana Aukstā kara laikā.
Apspiež Atbrīvošanās teoloģijas kustību baznīcā
Pāvestam tiek pārmests, ka viņa laikā tika apspiesta Atbrīvošanās teoloģijas kustība, kurā apvienojušies garīdznieki iestājās par sociālo taisnīgumu un kurus Vatikāns uzskatīja par pārāk marksistiskiem.
Bīskapi, kuriem tika piedēvēti pārāk kreisi uzskati, tika aizstāti amatos ar ultrakonservatīviem garīdzniekiem, un disidentiski noskaņotie priesteri tika izslēgti no mācīšanas darba.
Tikmēr konservatīvākās kustības Latīņamerikā baudīja Vatikāna labvēlību.
Bērnu seksuālās izmantošanas ēna
Viena no šādām kustībām bija Kristus leģions, kuru dibinājis Meksikas priesteris Marsjals Masjela. Tagad jau mirušais garīdznieks savulaik tika apsūdzēts semināra studentu un vismaz trīs bērnu seksuālā izmantošanā.
Masjela noziegumi pāvesta Jāņa Pāvila II laikā bija plaši zināmi, bet nekas netika darīts. Vēl vairāk, Vatikāns apstiprināja Kristus leģiona iekšējos statūtus, kuros tika aizliegts kritizēt kustības dibinātāju.
Jāņa Pāvila II kritiķi uzskata, ka Kristus leģiona piemērs atspoguļo plašāku vienaldzību pret tūkstošiem bērnu seksuālās izmantošanas gadījumu katoļu baznīcā.
ASV bāzētā priesteru seksuālo noziegumu upuru atbalsta organizācija «The Survivors Network of Those Abused by Priests» (SNAP) paziņojusi, ka Jāņa Pāvila II iecelšana svēto kārtā ir aizvainojoša.
Vatikāna bankas finansiālās neveiksmes
Jāņa Pāvila II pontifikāts bija tumšs periods arī Vatikāna bankai, kuras oficiālais nosaukums ir «Istituto per le Opere di Religione» (IOR).
Tā tika iesaistīta finanšu skandālā 1982.gadā, kad bankrotēja Itālijas privātā banka «Banco Ambrosiano», kuras lielākā akciju turētāja bija Vatikāna banka.
Vatikāna banka tika apsūdzēta par naudas atmazgāšanu, saistību ar mafiju un politisko terorismu.
«Banco Ambrosiano» vadītājs Roberto Kalvi, ko mediji bija iedēvējuši par
Dieva baņķieri, tai pašā gadā tika atrasts karājamies zem Blekfraieras tilta Londonā ar ķieģeļiem un vairākiem tūkstošiem dolāru kabatās.
Sākotnēji viņa nāve uzskatīta par pašnāvību, bet vēlāk tika atzīta par slepkavību.
Vatikāna bankas prezidents tolaik bija ASV garīdznieks monsinjors Pols Marcinkuss, kuru Vatikāns efektīvi pasargāja no Itālijas prokuratūras vairākkārtējiem mēģinājumiem viņu nopratināt.
Kritiķi šādu nostāju novērtējuši kā vēl vienu graujošu Jāņa Pāvila II iezīmi, kas novedusi pie pārmērīgas centralizācijas un pat nepareizas Vatikāna administrācijas - Romas Kūrijas - vadības.
Šaubas par kanonizācijas paātrināšanas nepieciešamību
Vairāki tradicionālisti arī pauduši bažas par Jāņa Pāvila II kanonizācijas procesa paātrināšanu. Parasti pirms izvirzīšanas iecelšanai svēto kārtā personai jābūt mirušai piecus gadus. Taču aicinājumi kanonizēt Jāni Pāvilu II izskanēja jau īsi pēc viņa nāves 2005.gadā.
Vatikāns procesa paātrināšanu skaidroja ar ticīgo gribu, norādot, ka pūlis Jāņa Pāvila II bērēs 2005.gadā skandējis «Santo subito!», aicinot nekavējoties pasludināt nelaiķi pāvestu par svētu.
Katoļu baznīcā, lai personu ieceltu svēto kārtā, nepieciešami divi «apstiprināti» brīnumi.
Viens brīnums nepieciešams, lai apstiprinātu personas beatifikāciju jeb pasludināšanu par svētīgu, bet iecelšanai svēto kārtā nepieciešami divi brīnumi.
Nelaiķis Jānis Pāvils II par svētīgu tika pasludināts 2011.gada 1.maijā.
Pirmais brīnums, kas tiek piedēvēts viņam, ir franču mūķenes Marī Simonas-Pjēras dziedināšana. Viņa brīnumainā kārtā ir atlabusi no Pārkinsona slimības.
Otrais brīnums noticis tajā pašā dienā, kad Jānis Pāvils II tika pasludināts par svētīgu, proti, 2011.gada 1.maijā. Šis brīnums ir kādas Kostarikas sievietes neparastā izdziedēšanās pēc smadzeņu traumas. Tā notikusi pēc tam, kad cietušās sievietes ģimene sākusi lūgties Jāņa Pāvila II piemiņai.
Lai katoļu baznīca dziedināšanu atzītu par brīnumu, tai ir jābūt tūlītējai, neatgriezeniskai un tai nedrīkst būt zinātniska izskaidrojuma. To, ka noticis brīnums, var apstiprināt vienīgi Svēto kanonizācijas kongregācija.