Lai gan Krievijas atbalsts Ukrainas separātistiem ir novedis pie lielākā attiecību saspīlējuma ar Rietumiem pēcpadomju laikā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins nevar atļauties pārtraukt atbalstu separātistiem, jo tas nozīmētu lielu ģeopolitisku sakāvi un fanātiski patriotisko masu novēršanos no Kremļa dzimtenē, secinājuši laikraksta «Moscow Times» aptaujātie Krievijas politikas eksperti.
Nemiernieki ir Kremļa pēdējā svira citādi visā visumā rietumnieciski noskaņotajā Ukrainā, uzsvērusi Karnegi Maskavas centra domnīcas pārstāve Marija Lipmana.
Turklāt viņa norādīja, ka Krievijā sabiedrība ir pārliecināta, ka nemiernieki ir "labie puiši", kas pretojas "ļaunuma spēkiem", kas nozīmē, ka novēršanās no viņiem sagrautu Putina popularitāti.
Tādējādi Putinam nav nekādas citas iespējas, ja vien viņš neizdara kādu pārsteidzošu gājienu un neizkļūst no situācijas kā uzvarētājs, atzina eksperti, norādot, ka jau agrāk Krievijas prezidentam tas ir izdevies.
"Kremlis ir nonācis pie izvēles starp sliktu un sliktāku,"
atzina neatkarīgais analītiķis Sergejs Šeļins, uzsverot, ka pie tā ir vainojama pati Krievijas varas elite.
Jau mēnešiem ilgi Krievijas un Rietumu starpā valda saspīlējums saistībā ar krīzi Ukrainā, ko pastiprināja Krievijas lēmums anektēt Krimas pussalu, bet būtisku pavērsienu radīja Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšana Ukrainas austrumos, kur dzīvību zaudēja 298 pārsvarā Rietumvalstu pilsoņi. Rietumi un Ukraina par incidentu vaino prokrieviskos separātistus un Krieviju, kas viņus esot apbruņojusi, savukārt Krievija uzstāj, ka vainojama ir Ukraina, kas cīnās pret separātistiem un nespēj nodrošināt kārtību un mieru savā zemē.
Cenšoties mazināt saspīlējumu pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas, Putins sev neierastā laikā - svētdien pirms vakara ziņu izlaidumiem ASV - nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievija darīs visu iespējamo, lai konflikta militārā fāze Ukrainā pāraugtu miermīlīgās sarunās. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nevienam no politiskajiem spēkiem nav tiesību izmantot Ukrainā notriektās Malaizijas pasažieru lidmašīnas katastrofu savu savtīgu politisko mērķu sasniegšanā, raksta "Moscow Times" .
Savā paziņojumā Putins uzstāja, ka avārijas vietā vajadzētu strādāt ekspertu grupai Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas un atbilstošas starptautiskas komisijas vadībā un ir jādara viss, lai garantētu "pilnīgu, absolūtu tās drošību, garantētu tās darbam nepieciešamos humānos koridorus.
Lai gan paziņojumā viņš
atteicās piekrist Rietumiem un vainot nemierniekus
par lidmašīnas katastrofu, viņš netieši un attāli norādīja uz Kijevas atbildību par notikušo, raksta avīze.
Sarunā ar "Moscow Times" Polittehnoloģijas centra pārstāvis Aleksejs Makarkins secināja, ka "Putina stratēģiskais mērķis ir nepieļaut, ka Ukraina tiek uzņemta Eiropas Savienībā (ES) un vēl jo vairāk - NATO".
Makarkins atgādināja, ka Ukrainas balansēšana starp Rietumiem un Krieviju ir turpinājusies pēdējos desmit gadus, tomēr Krievija zaudēja savu politisko ietekmi, kad februārī tika gāzts prokrieviskais prezidents Viktors Janukovičs.
"Tagad vienīgā iespēja, kas palikusi Maskavas rokās, ir padarīt Ukrainu pārāk nestabilu, lai NATO ar to sadarbotos, un nekārtību uzkurināšana ir tieši tas, kas jādara, lai to panāktu," norādīja analītiķis.
Viņam piekrita Šeļins, piebilstot, ka plāns uzturēt nelielu konfliktu valsts austrumos kļuva neiespējams pēc lidmašīnas notriekšanas, tādēļ Kremlim ir jārīkojas.
Pašlaik Putina popularitātes reitings dzimtenē ir 86%
- par diviem procenta punktiem zemāks nekā visu laiku augstākais viņa reitings, kas tika sasniegts 2008.gadā pēc neilgā bruņotā konflikta ar Gruziju, norāda "Moscow Times".
Lipmana uzsvēra, ka Krievijas televīzijas propagandas rezultātā valsts iedzīvotāji Ukrainas separātistus uzskata par varoņiem, kas pretojas "kvazifašistiskai huntai", kas valda Kijevā. Visi "Moscow Times" aptaujātie eksperti piekrita, ka pret Ukrainu vērsts noskaņojums, acīmredzot, valda arī Krievijas valdošajās aprindās, jo īpaši armijā un drošības spēkos.
Tā kā Putins savu pēdējā laika popularitātes pieaugumu ir kaldinājis no fanātiskā patriotisma un pret Ukrainu vērstā noskaņojuma dzimtenē, pozīcijas maiņa un novēršanās no nemierniekiem dzēstu visu iegūtu popularitātes vilni, bija vienisprātis visi "Moscow Times" aptaujātie analītiķi, norādot, ka draudus pastiprina arī Krievijas ekonomikas problēmas, ko pat Putins ir atzinis par sliktas valsts pārvaldes rezultātu.
Eksperti kā brīdinājumu Putinam pauda arī to, ka novēršanās no separātistiem varētu dot jaunu enerģiju opozīcijas kustībai, kas īpaši aktīva bija 2011.-2013.gadā, bet tagad ir pieklususi, galvenokārt saistībā ar varas iestāžu vēršanos pret tās līderiem.
Vienlaikus Krievijas prezidentu, ekspertu vērtējumā, apdraud arī nacionālistu, jo īpaši radikāļu, kas pievienojas Ukrainas separātistu rindām, noskaņojums, kas varētu kļūt negatīvs pret Putinu, ja viņš izlemtu atteikties no atbalsta viņiem.
Tāpat Putina un visas Krievijas tēlu un ekonomiku apdraud ne tikai sankcijas, ko Rietumvalstis varētu vēl pastiprināt, bet arī
sabiedrisks apkaunojums pasaules acīs,
ja, piemēram, tiktu atcelts Pasaules kausa futbolā finālturnīrs Krievijā 2018.gadā, uz ko mudina ASV un Ukrainas plašsaziņas līdzekļi.
Makarkins atzina, ka "šķiet, nav risinājuma, kas vienlaikus izbeigtu karadarbību Ukrainā, apmierinātu Krievijas sabiedrību un ļautu Putinam saglabāt savu tēlu".
Lipmana piekrita, sakot, ka abas pašreizējās iespējas - atteikties no atbalsta separātistiem vai turpināt saniknot Rietumus - ir Kremlim katastrofālas.
"Putinam ir nepieciešams pilnībā negaidīts manevrs,
lai no šīs lietas izkultos," viņa sacīja, atzīstot, ka iepriekš viņam ir izdevies izkļūt no politiski sarežģītām situācijām, "bet neviena nekad iepriekš nav bijusi tik saspringta".
