Izmeklēšana pēc pasažieru lidmašīnas notriekšanas virs Ukrainas būs sarežģīta, tomēr jau tagad var izteikt diezgan precīzas hipotēzes, kas un kā notika, intervijā Latvijas Televīzijas «Rīta Panorāmai» sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Bērziņš: par lidmašīnas notriekšanu jau tagad var izteikt precīzas hipotēzes (61)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Tas ir ļoti sarežģīti, lai gan, izejot no tās informācijas, kas bija pieejama līdz šim, var tomēr izteikt diezgan precīzas hipotēzes, kas un kā tur notika. Arī šodienas informācija liecina, ka tomēr kustība notiek - melnās kastes atdotas Malaizijai, pielaisti eksperti. Faktiskais materiāls un, saliekot satelītattēlus, tur varēs precīzi noteikt, lai nebūtu nekādas locīšanās. Tas tomēr ir tāds precedents...» teica prezidents, atbildot uz jautājumu, vai ir pārliecība, ka izmeklēšana tiks novesta līdz galam un pierādījumi netiks slēpti.
Bērziņš uzsvēra, ka ir precīzi jānovērtē, kurš to izdarīja, lai nevienam pasaulē nerastos vēlēšanās - es kaut ko palaidīšu, tad jau redzēs, kam trāpīs. Vienalga ar kādu mērķi, bet lai tas nebūtu iespējams, lai katram būtu skaidrs, ka viņš tomēr par to atbildēs.
«Man šķiet, ka par to neviens nestrīdas, no kurienes ieroči nākuši.
Tas netiek apstrīdēts, jautājums, kurš viņus pielietoja,» uz jautājumu, vai Krievijai jāuzņemas daļa atbildības, atbildēja prezidents.
Viņš arī uzskata, ka visas valstis ir aptvērušas apdraudējumu un ir pamats domāt, ka jaunas sankcijas pret Krieviju jau tuvākajā laikā tiks noteiktas.
Iesaistīsies ar enerģētiku saistītajos procesos
Uz jautājumu par Latvijas iespējamiem jaunajiem tirdzniecības partneriem prezidents teica, ka variantu ir daudz. Viņš personīgi aktīvi iesaistīsies ar enerģētiku saistītajos procesos, strādājot ar Latvijas stratēģisko partneri ASV.
«Riski, protams, ir palielinājušies, bet aizsardzības spēja ir palielinājusies, it sevišķi Baltijas valstis un Polija ir tikušas daudz tālāk kopējā sadarbībā. Plāni ir, lai mēs šajā jaunajā hibrīdā - kara situācijā, lai mēs būtu gatavi rīkoties, ja tāda reize pienāks. Bet labākā rīcība ir tomēr darīt visu, lai tas nenotiktu, un Latvijas gadījumā, man šķiet, viss tiek darīts, lai iekšējā stabilitāte būtu. Šie notikumi tomēr cilvēkus saliedē, tā ir mana visciešākā pārliecība,» sacīja prezidents.
Jau vēstīts, ka otrdien deviņu valstu prezidenti vienojušies par rīcību saistībā ar lielāko drošības izaicinājumu kopš Otrā pasaules kara. Pēc Polijas prezidenta Broņislava Komorovska iniciatīvas diskutēt par šā brīža situāciju Eiropas drošības sistēmā un gatavošanos NATO samitam Velsā, kā arī aizsardzības finansējumu, aizsardzības politiku un reģionālo sadarbību divas dienas Varšavā pulcējās Baltijas valstu, Višegradas valstu grupas, Bulgārijas un Rumānijas prezidenti.