Vēl divos Vācijas federālo zemju parlamentos iekļūst pret eiro vērsta partija (4)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Pret eiro vērsta partija «Alternatīva Vācijai» (AfD) svētdien iekļuva divu Vācijas federālo zemju parlamentos divas nedēļas pēc tam, kad tā pirmoreiz bija ieguvusi pārstāvību kādā no federālo zemju parlamentiem, un tās panākumi aizvien vairāk apdraud Vācijas kancleres Angelas Merkeles konservatīvās «Kristīgo demokrātu savienības» (CDU) pozīcijas.

AfD, kas dibināta pērn un atbalsta atteikšanos no eiro un atgriešanos pie vācu markas, svētdien saskaņā ar provizoriskiem rezultātiem ieguva 10,6% balsu Tīringenes parlamenta vēlēšanās un 12,2% balsu Brandenburgas parlamenta vēlēšanās. 31.augustā tā ieguva 9,7% balsu Saksijas parlamenta vēlēšanās. Šīs trīs federālās zemes atrodas Vācijas austrumos.

«Mēs esam spēks, kas atjauno politisko ainavu,» paziņoja AfD līderis Bernds Luke, kurš ir bijušais CDU biedrs. Pērnā gada sākumā dibinātā AfD maijā iekļuva Eiropas Parlamentā, iegūstot septiņus mandātus, bet Vācijas parlamenta vēlēšanās pagājušā gada septembrī tai neizdevās iegūt pārstāvību Vācijas parlamentā.

«To vairs nevar noliegt: pilsoņi ir izslāpuši pēc politiskām pārmaiņām,» sacīja ekonomikas profesors Luke, uzrunājot līksmojošus atbalstītājus Brandenburgas galvaspilsētā Potsdamā.

Tīringenes parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva CDU. Brandenburgā uzvarēja Vācijas Sociāldemokrātiskā partija (SPD), kas šajā zemē bijusi pie varas kopš Vācijas atkalapvienošanās, bet CDU ieguva vairāk balsu nekā iepriekš.

CDU ģenerālsekretārs Pēters Taubers piekrita, ka AfD ir «izaicinājums visām partijām». «Mēs neuzskatām AfD par partneri,» viņš uzsvēra savā «Twitter» mikroblogā.

Politiskie analītiķi jau bija prognozējuši, ka AfD var iegūt daudz protesta balsu Austrumvācijā, kas 25 gadus pēc Berlīnes mūra krišanas vēl arvien atpaliek no rietumu federālajām zemēm turības, nodarbinātības un algu līmeņa ziņā.

AfD noliedz, ka tā mēģinātu piesaistīt galēji labējos vēlētājus, bet piekopj populismu tādos jautājumos kā likumība un kārtība, imigrācija un tradicionālās sociālās vērtības. Šī partija ir pieprasījusi referendumu, lai bloķētu plānus uzcelt mošeju Drēzdenē.

Merkele, kuru satrauc AfD augošie panākumi, pagājušonedēļ atzina, ka «ir jārisina problēmas, kas rūp cilvēkiem», tostarp «noziedzība un augošais patvēruma meklētāju skaits».

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible iepriekš nosauca AfD par populistiem, kas ar vienkāršiem lozungiem mēģina iegūt neapmierinātu pilsoņu piekrišanu. «Es saucu viņus vienkārši par demagogiem. Ar viņiem nevar veidot nākotni,» sacīja Šoible.

Tīringenes parlamenta vēlēšanās ievērojamus panākumus guva arī bijušo komunistu galēji kreisā partija «Kreisie» («Linke»), saņemot 28,2% balsu un atpaliekot tikai no CDU, kas ieguvusi 33,5%.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu