NATO ir guvusi mācības no hibrīdkara Ukrainā un pieliks ievērojamas pūles, lai šāds scenārijs neatkārtotos nevienā alianses valstī, apliecinājis NATO Eiropas spēku virspavēlnieks ģenerālis Filips Brīdlovs.
Ģenerālis Brīdlovs: NATO guvusi mācības no Ukrainas hibrīdkara (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mums ir nepieciešams, lai sabiedrotie būtu iespējami labāk sagatavoti un spētu atšķirt notiekošo. Ne vienmēr viss notiek tik skaidri, kā gadījumā ar «zaļajiem cilvēciņiem«,» sacīja ģenerālis, atgādinot par Krievijas armijas karavīriem, kas, tērpušies formās bez atpazīšanas zīmēm, februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, svētdien vēsta Lietuvas ziņu portāls «Delfi».
«Tie var būt vienkārši ierindas cilvēki, kas būs problēmas būtība,» norādīja Brīdlovs.
«Tā kā mums, pirmkārt, jābūt gataviem atpazīt, kad šāds hibrīdkarš sākas.
Otrkārt, mums ir jāsagatavo sabiedrotie, un mums ir jārīkojas tagad, lai viņi spētu efektīvi tikt galā ar tāda tipa karu un konstatēt, ka tas ir iespējamais agresors,» skaidroja ģenerālis.
«Galu galā, sākas normāla kolektīvās aizsardzības fāze,» viņš piebilda.
Āķīgais jautājums par hibrīdkara atpazīšanu
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, pēc kādiem kritērijiem karavīri atpazīs hibrīdkaru, Brīdlovs sacīja:
«Tajā slēpjas visa viltība. Mums ir jātrenējas, mums ir speciālisti, kas spēj orientēties šāda tipa karos,
tāpēc mums ir jāapmāca sabiedrotie, lai visi uzreiz spētu atpazīt, kas ir kas.»
Krievijas diversanti, algotņi un vietējie teroristi aprīļa vidū Ukrainas austrumos sāka sagrābt valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes izvērsa pretterorisma operāciju.
Augusta beigās Ukrainas kontinentālajā daļā iebruka Krievijas armijas regulārās vienības un izvērsa uzbrukumu pret Ukrainas armiju.
Donbasā atrodas četri Krievijas bataljoni
Brīdlovs otrdien sacīja, ka Donbasā atrodas četri Krievijas Bruņoto spēku bataljoni.
Vēl februārī Krievija okupēja Krimu, bet martā to anektēja.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sākotnēji liedzās, ka Krievija veiktu Krimas okupāciju. Ukrainas armijas bāzes Krimā bloķē «vietējās pašaizsardzības vienības», skaidroja Putins, norādot arī, ka
Krievijas armijas formas, kādās bija tērpti šie «kaujinieki», varot nopirkt kurā katrā «veikalā».
17.aprīlī, kad Kremlis okupēto Ukrainas pussalu jau bija anektējis, Putins atzina, ka militārās operācijas Krimā, kuru rezultātā Ukraina zaudēja kontroli pār pussalu, veikuši Krievijas karavīri.
Krimas okupācijas gaitā arī
Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu bija aktīva loma Kremļa melu kampaņā.
Medijos publicētās fotogrāfijas, kurās bija redzama Krievijas bruņutehnika Krimā, Šoigu vēl marta sākumā dēvēja par «provokāciju».
Bet tīmeklī ievietoto video, kurā «zaļie cilvēciņi» Krimā stāsta, ka viņi ir no Krievijas, Šoigu nodēvēja par «pilnīgām blēņām».
Vaicāts, no kurienes Krimas «pašaizsardzības vienībām» uzradušās bruņumašīnas «Tigr» un «Ris», kas atbilstoši ekspertu viedoklim ir tikai Krievijas bruņojumā, Šoigu žurnālistiem toreiz taisnojās, ka viņam par to «nav nekādas saprašanas».
5.septembrī Minskā sarunās, kurās piedalījās Ukrainas, Krievijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), kā arī prokremlisko kaujinieku delegāti, tika parakstīta pamiera vienošanās, kas paredz ugunspārtraukšanu un apmaiņu ar gūstekņiem.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.