Daļa Zviedrijas karakuģu, kas Stokholmas arhipelāga rajonā piedalījās ārvalstu zemūdenes meklēšanas operācijā, atgriezušies ostā, pavēstīja bruņoto spēku preses pārstāvis Ēriks Lāgeštens.
Daļa zemūdenes meklēšanas operācijā iesaistīto Zviedrijas karakuģu atgriezušies ostā (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Līnijkuģi, mīnu traleri, helikopteri un vairāk nekā 200 karavīru kopš piektdienas, kad tika saņemtas ziņas par ūdenī pamanītu «cilvēka darinātu objektu», pārmeklēja teritoriju 30 līdz 60 kilometru attālumā no galvaspilsētas.
«Daži kuģi ir atgriezušies ostā,» sacīja Lāgeštens, norādot, ka
tā ir «jauna fāze», nevis operācijas sašaurināšana.
«Sauszemes un gaisa spēki, kā arī dažas karaflotes vienības paliek apvidū».
Neraugoties uz to, ka sabiedrības pārstāvji vairāk nekā 100 reizes snieguši informāciju šajā lietā, Zviedrijas bruņotajiem spēkiem noslēpumainā kuģa atrašanās vietu nav izdevies noteikt.
Karaflote joprojām atrodas trauksmes gatavībā, arī lidojumu aizliegumi meklēšanas operācijas teritorijā Stokholmas piekrastē paliek spēkā, sacīja amatpersona.
«Izlūkinformācijas vākšanas operācija turpinās tieši tāpat kā līdz šim.
Mēs joprojām uzskatām, ka notiek zemūdens aktivitātes.»
Zviedrija svētdien izplatīja neskaidru fotogrāfiju, kurā varētu būt redzama minizemūdene. Vienlaikus medijos izskan minējumi, ka Krievijas naftas tankkuģis, kas jau nedēļu riņķo pie Zviedrijas teritoriālajiem ūdeņiem, varētu būt šādas zemūdenes bāzes kuģis.
Otrdien vēlu vakarā bruņotie spēki paziņoja, ka seko diviem konkrētiem pavedieniem, līdz ar to kopējais «ticamo» fotogrāfiju un gadījumu skaits, kad manīta aizdomīga aktivitāte ūdeņos, sasniedzis piecus.
Krievija noliegusi, ka Zviedrijas ūdeņos varētu atrasties tās zemūdene, un aizdomas vērš uz kādu Nīderlandes zemūdeni. Šīs apsūdzības Nīderlande noraida.
80.gados un 90.gadu sākumā Zviedrija pastāvīgi bija trauksmes stāvoklī Krievijas zemūdeņu dēļ. Tomēr visā šajā laikā Zviedrijai neizdevās notvert nevienu no krievu zemūdenēm.
Izņēmums bija gadījums 1981.gadā, kad padomju zemūdene U137 uzskrēja uz sēkļa netālu no Zviedrijas lielākās karaflotes bāzes.
Maskava toreiz taisnojās, ka zemūdenei «no ierindas izgājušas navigācijas iekārtas», tāpēc atrašanās vieta noteikta «kļūmīgi» un «sliktas redzamības apstākļos» zemūdene uzskrējusi uz sēkļa.
Zviedrijas armija saistībā ar «ārvalstu zemūdens aktivitāti» kopš piektdienas izvērsusi plašu operāciju Baltijas jūrā līdzās Stokholmas arhipelāgam. Zviedru laikraksts «Svenska Dagbladet» sestdien vēstīja, ka meklēta, iespējams, tiek krievu zemūdene, kurai radušās tehniskas problēmas.
Atbilstoši «Svenska Dagbladet» informācijai Zviedrijas Jūras spēku radiopārtveršanas dienests Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos reģistrējis radiosignālu pārraidi no kāda neidentificēta zemūdens objekta.
Signāli pārraidīti frekvencēs, kuras Krievijas Karaflote izmanto ārkārtas gadījumos, norādīja laikraksts, secinot, ka vēstījums, domājams, pārraidīts no avarējušas krievu zemūdenes.
Vēstījums bijis krievu valodā un pārraidīts uz staciju Kaļiņingradas apgabalā, vēstīja laikraksts.