Ņemot vērā pieaugošo trauksmi Baltijā saistībā ar Krievijas militārā spēka demonstrācijām pierobežā, Lietuva plāno atjaunot obligāto karaklausību, no kuras tā atteicās 2008.gadā. Valsts aizsardzības padome, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un draudus valsts drošībai, ir nolēmusi, ka valsts aizsardzības spējas ir jāpastiprina. Iesaukšanu plānots atjaunot uz pieciem gadiem, taču lēmums vēl jāapstiprina Lietuvas parlamentā.
Viļņu arvien vairāk uztrauc Krievijas aktivitātes ne tikai tāpēc, ka tuvumā pie Baltijas jūras ir Krievijas anklāvs - Kaļiņingrada. Decembrī Maskava šeit rīkoja militārās apmācības ar 9000 karavīru piedalīšanos un vairāk nekā 55 karakuģiem.
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite otrdien sasaukusi Valsts aizsardzības padomes sēdi, kurā nolemts rosināt uz laiku atjaunot valstī obligāto karadienestu.
«Ir nepieciešams papildus stiprināt valsts aizsardzības potenciālu. (..) Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, armijai arī miera laikā jābūt pienācīgi sagatavotai uz bruņotu valsts aizstāvēšanu. Pašreizējā ģeopolitiskā vide liek gādāt, lai armijas sastāvs ir stiprāks un ātrāks. Tādēļ padome nolēma, ka pagaidām, uz pieciem gadiem, jāatjauno obligātais karadienests,» pēc sēdes paziņojusi prezidente.
Pēc viņas teiktā, jaukta armija ir arī Somijai, Igaunijai, Norvēģijai un Dānijai, savukārt Lietuvai šis lēmums ļaus pusotra gada laikā pilnībā komplektēt savus bruņotos spēkus.
«Aizstāvēt savu tēvzemi ir mūsu visu konstitucionālais pienākums un goda lieta,» uzsvērusi Grībauskaite.
Bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālmajors Jons Vītauts Žuks žurnālistiem pastāstījis, ka
reālais bataljonu komplektēšanas līmenis šobrīd ir zems, tikai divos bataljonos tas pārsniedz 50%,
un tas rada draudus valsts drošībai.
Viņš norādījis, ka iesauktie karavīri deviņus mēnešus tiktu gatavoti bataljonos.
Šogad kopumā obligātajā dienestā tiktu iesaukti aptuveni 3000 vīru, bet piecu gadu laikā iecerēts sagatavot aptuveni 16 000 karavīru,
kas kļūtu arī par Bruņoto spēku rezervi.
Karaklausība attiektos uz vīriešiem vecumā no 19 līdz 26 gadiem. Tāpat kā savulaik, kad obligātais dienests vēl nebija nomainīts pret profesionālo armiju, no iesaukšanas būtu atbrīvoti studenti, tēvi, kas vieni audzina mazus bērnus, kā arī jaunieši, kas neatbilst iesaukšanas prasībām veselības stāvokļa dēļ. Tiesa, iesaukuma laiks, salīdzinot ar agrāko, saīsināts no gada līdz deviņiem mēnešiem.
Ja Seims atbalstīs šos ierosinājumus, pirmais iesaukums varētu notikt jau septembrī.
Ja parlaments tos noraidīs, atliek cerēt, ka vairāk cilvēku ieinteresēsies par profesionālo dienestu, piebildis Žuks.
Tiesa gan, lēsts, ka jauniesaucamo sagatavošana, apmācīšana un uzturēšana valstij izmaksātu teju divreiz lētāk nekā attiecīga profesionālo karavīru sagatavošana.
Jautāts, kā paredzēts atlasīt jauniesaucamos, Bruņoto spēku pavēlnieks atbildējis, ka
atlase varētu notikt «pēc loterijas principa»,
sabiedrības pārstāvju uzraudzībā. «Atlases kritēriji būtībā ir trīs - vesels, izglītots, nav tiesāts,» viņš norādījis, vienlaikus piebilstot, ka par izvairīšanos no karadienesta draudētu kriminālatbildība.
Ģenerālmajors norādījis, ka ar bruņojumu karavīri tiks nodrošināti un arī infrastruktūra ir pietiekama. Karavīru sagatavošanai nepieciešamie līdzekļi tiks rasti, pārdalot esošos armijas resursus.
Žuks atzinis, ka
šobrīd interese stāties profesionālajā armijā nav pietiekama.
«Nav tik daudz gribētāju. Vai nu divreiz jāpaaugstina algas, vai jādara kas cits,» viņš spriedis.
Politologs, Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politisko zinātņu institūta pasniedzējs Toms Janeļūns lēmumu par obligātās karaklausības atjaunošanu pašreizējo notikumu kontekstā uzskata par loģisku. Viņš atgādinājis, ka par to runāts jau agrāk, bet lēmuma pieņemšanai ir īstais brīdis.
Obligātā karaklausība Lietuvā tika atcelta 2008.gadā, kad Aizsardzības ministriju vadīja pašreizējais ministrs Jozs Oleks, bet situācija pasaulē kopš tā laika ir mainījusies un mainījusies arī Lietuvas sabiedrības attieksme. Kā liecina aptaujas, liela daļa lietuviešu būtu gatavi aizstāvēt savu valsti, ja rastos tāda vajadzība, atzīmējis eksperts.
Janeļūns atzinis, ka Lietuvas centieni stiprināt savu aizsardzības potenciālu Krievijai varētu izraisīt aizkaitinājumu, bet uzsvēris, ka šāds lēmums ir pašas Lietuvas darīšana, savukārt NATO to varētu vērtēt pat atzinīgi.
