Francijas prezidents Fransuā Olands grāmatā, kura klajā nāks šomēnes, atzinis, ka valsts par spīti embargo 2012.gadā piegādājusi ieročus Sīrijas nemierniekiem.
Francija piegādājusi ieročus Sīrijas nemierniekiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mēs sākām, kad bijām pārliecināti, ka tie nonāks īstajās rokās. Kas attiecas uz letālajiem ieročiem, tos piegādāja mūsu dienesti,» pagājušā gada maijā Olands pavēstījis intervijā grāmatas autoram Žavjeram Panonam.
Panons ir diplomātijas un militārajos jautājumos specializējies žurnālists un savā grāmatā "Dans les coulisses de la diplomatie francaise" (Aiz Francijas diplomātijas kulisēm") raksta, ka Francija piegādājusi pret Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu karojošajiem nemierniekiem lielgabalus, ložmetējus, raķešu palaišanas iekārtas un prettanku raķetes.
Saskaņā ar Sīrijas cilvēktiesību novērotāju datiem konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 200 000 cilvēku, un tas pāraudzis pilna mēroga pilsoņkarā, kurā iesaistījušies arī tūkstošiem ārvalstu džihādistu.
Panons norāda, ka ieroči, kuri tika piegādāti 2012.gada otrajā pusē, bijuši domāti, lai atbalstītu nemierniekus, nevis izraisītu pavērsienu konflikta gaitā.
Tolaik spēkā bija Eiropas noteiktais embargo, kurš stājās spēkā 2011.gada jūnijā un tika atcelts 2013.gada maijā.
Līdz šim Francija bija atzinusi, ka piegādājusi nemierniekiem tikai neletālu militāro aprīkojumu - bruņuvestes un nakts redzamības iekārtas.
Grāmatā izsekots vairākiem militāriem un diplomātiskiem pasākumiem, kuros iesaistījusies Francijas valdība Olanda un iepriekšējā prezidenta Nikolā Sarkozī vadībā.
Viens no tiem bija plānotie gaisa triecieni Sīrijas režīmam, pēc tam kad Asada spēki 2013.gada augustā pielietoja ķīmiskos ieročus. Vašingtona no šīs ieceres tomēr atteicās pēc diplomātiskas vienošanās par Sīrijas ķīmisko ieroču arsenāla likvidēšanu.
Grāmatā minēti vairāki ieplānotie mērķi, piemēram, Sīrijas armijas izlūkošanas vienības, kas kontrolēja ķīmiskos ieročus.
Kāds politiskais konsultants grāmatas autoram skaidrojis, ka triecieniem bijuši divi mērķi - mainīt politisko iekārtu Sīrijā un destabilizēt Krieviju, kura atbalsta Damasku, lai tā mainītu savu pieeju konfliktam.