Spānijā notiek municipālās un reģionālās vēlēšanas

Vienlaikus notiek arī reģionālās vēlēšanas daļā no 17 Spānijas autonomajiem apgabaliem.

Tagad kādreizējā ielu protestu kustība, kas pārņēma Spānijas pilsētu laukumus, paužot pilsoņu neapmierinātību ar bezdarbu, korupciju un krīzes izraisīto valsts tēriņu apcirpšanu, ir pārtapusi politiskās partijās, kuras piesaka savas pretenzijas uz varu.

«Indignados» kustības izraisīto enerģiju akumulējušas divas jaunas partijas - centriskā «Ciudadanos» («Pilsoņi») un kreisi radikālā «Podemos» («Mēs varam»), kurām pieslējušās neskaitāmas mazākas vietējās «pilsoņu platformas».

Abas jaunizveidotās partijas jau pārmainījušas Spānijas politisko ainavu pirms novembrī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, un svētdien notiekošās municipālās vēlēšanas tiek uzskatītas par nozīmīgu jauno spēlētāju spēka pārbaudi.

«Faktiski visās lielākajās provinču pilsētās uz varu pretendē pilsoņu platformas,» norāda Madrides Kārļa III universitātes politikas zinātnes profesors Pablo Simons. «Tās daudzos gadījumos var izšķirt rezultātu, ja ne iekarojot pilsētas domi, tad izcīnot otro vietu.»

Jaunizveidotās apvienības metušas izaicinājumu abām tradicionālajām partijām - konservatīvajai Tautas partijai (PP) un sociālistiem (PSOE), kas, viena otru nomainot, pārvaldījušas Spāniju ilgāk nekā 30 gadus.

Aptaujas liecina, ka PP un PSOE arvien lielākā mērā zaudē savu popularitāti, tikmēr jauno partiju pozīcijas abās Spānijas lielākajās pilsētās - Madridē un Barselonā - nostiprinās.

Viena no aptaujām liecina, ka Madridē, kas līdz šim kalpojusi konservatīvajiem par vienu no atbalsta punktiem, cīņā par mēra krēslu 71 gadu vecā bijusī tiesnese Manuela Karmena, kas pārstāv «Podemos» atbalstīto kustību «Ahora Madrid», ir līdzvērtīga konkurente PP kandidātei Esperansai Agirei.

Savukārt Barselonā saskaņā ar oficiālajām aptaujām vadībā ir kādreizējā «Indignados» aktīviste Ada Kulava, lai gan viņai, lai kļūtu par mēru, būs nepieciešams meklēt koalīcijas partnerus.

«Podemos» var ierindoties otrajā vietā arī Aragonas un Astūrijas reģionos, kamēr Navarras apgabalā kreisie ekstrēmisti var pat uzvarēt, norāda Simons, piebilstot, ka «tās var būt pirmās vietas, kur jaunās partijas gūst izredzes nonākt pie varas».

Vēlētāji, šķiet, apņēmušies sodīt abas tradicionālās lielās partijas par grūtībām, ko tiem nācies piedzīvot nesenās ekonomiskās krīzes laikā, kā arī par korupcijas skandāliem, kas ikdienas aizpilda laikrakstu slejas un ētera viļņus.

Lai gan ekonomika pamazām atgriežas pie izaugsmes, bezdarba līmenis joprojām pārsniedz 23%, un taupības pasākumu pretinieki norāda, ka tautsaimniecības atlabšanu nabadzīgākie slāņi joprojām nesajūt.

Solot nabadzīgo aizsardzību, «Podemos» satricināja Spānijas politisko skatuvi jau pagājušā gada maijā, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās izcīnot 1,2 miljonus balsu.

Dažus mēnešus vēlāk Katalonijā jau pirms gandrīz desmit gadiem dibinātā sīkpartija «Ciudadanos» pieteica sevi nacionālajā līmenī, piesaistot sev vēlētājus, kam «Podemos» šķiet pārāk radikāla.

Šķiet, ka divpartiju sistēmai, kas Spānijā izveidojās pēc Fransisko Franko diktatūras pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu beigās, pienācis gals.

«Nav šaubu, ka vairums spāņu vēlas pārmaiņas. Tas, ko viņi vēlas tagad, ir valdība, kas slēdz vienošanās un iesaistās dialogā,» norāda sabiedriskās domas pētniecības uzņēmuma «Metroscopia» pārstāvis Hosē Pablo Ferandiss. «Tas Spānijai ir kas patiesi jauns. Mēs nesam pieraduši pie koalīcijas valdībām.»

Savukārt Simons uzskata, ka daudzpartiju sistēma var novest pie sen aizkavēto reformu īstenošanas tiesu sistēmā un valsts institūcijās, kas palikušas neskartas kopš pārejas perioda no diktatūras uz demokrātiju.

«Mēs esam dzīvojuši faktiski 30 gadus bez pārmaiņām mūsu institucionālajā sistēmā. Tas no šī gada un turpmāk atradīsies dienas kārtībā,» norāda politologs.