Krievija otrdien ANO iesniedza prasību tai piešķirt papildu 1,2 miljonus kvadrātkilometru tās kontinentālajā šelfā Arktikā.
Krievija iesniedz ANO pieteikumu tai Arktikā piešķirt 1,2 miljonus kvadrātkilometru
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Stiprinot savu 2001.gadā izvirzīto prasību ANO Kontinentālā šelfa robežu komisijai, Krievija norādīja, ka pētījumi liecina, ka tai ir tiesības uz šo teritoriju.
Šajā teritorijā atrodas Ziemeļpols, kā arī, pēc Krievijas aplēsēm, 4,9 miljardi tonnu ogļūdeņražu.
ANO Jūras tiesību konvencija (UNCLOS) nosaka, ka katrai piekrastes valstij ir tiesības par savu pasludināt teritoriju 200 jūras jūdžu (aptuveni 370 kilometru) attālumā no valsts piekrastes un iegūt šajā teritorijā atrodošos dabas resursus. Ja valstij izdodas zinātniski pierādīt, ka tās kontinentālais šelfs stiepjas tālāk par 200 jūras jūdzēm, tā var pretendēt uz savas ekonomiskās zonas paplašināšanu.
Krievija atsaucas uz pierādījumiem par to, ka tās kontinentālais šelfs sniedzas daudz tālāk nekā 200 jūras jūdzes.
Krievija uzskata, ka tas kontinentālais šelfs iekļauj arī Mendeļejeva un Lomonosova zemūdens grēdas Ziemeļu Ledus okeānā. Maskava norāda, ka tās, tāpat, kā Ziemeļpols, esot Eirāzijas kontinenta daļa.
Krievija pieteikumu par šīm teritorijām iesniedza 2001.gadā, bet tai tika pateikts, ka trūkst zinātnisko pierādījumu.
Kopš tā laika Krievijas zinātnieki Arktikā ir veikuši virkni zinātnisko ekspedīciju.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka pieteikumam ir «prioritārs» statuss, un prognozēja, ka ANO komiteja to izskatīs rudenī.
Krievijas valdība šogad izveidoja īpašu Arktikas attīstības komisiju, kas pārraudzīs ar reģionu saistītos ekonomiskos projektus un nacionālo drošību.
Krievija martā Arktikā rīkoja arī plaša mēroga militārās mācības.
Pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins apstiprināja mainīto Krievijas Jūras doktrīnu, kurā galvenā uzmanība pievērsta Atlantijas un Arktikas virzieniem.
Eksperti norāda, ka arktiskie ledāji kūst un pēc vairākiem desmitiem gadu Ziemeļu Ledus okeānā varēs iegūt naftu un gāzi.
Par šo resursu iegūšanu Arktikā interesi izrāda arī ASV, Kanāda, Norvēģija, Zviedrija un Dānija, kuru ekonomiskās zonas, tāpat kā Krievijai, stiepjas 320 kilometrus no to piekrastes.