Vācija šodien svin 25.gadskārtu kopš valsts atkalapvienošanās, taču šogad jubileju aizēnojusi gan nepieredzētā nekontrolētās imigrācijas krīze, gan skandāls, kurā ierauts leģendārais vācu autoražotājs «Volkswagen».
Vācija svin atkalapvienošanās 25.gadadienu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan jubileja tiks svinēta visā Vācijā, oficiālās atkalapvienošanās gadadienas svinības šogad notiks valsts finanšu galvaspilsētā Frankfurtē, un tajās piedalīsies gan kanclere Angela Merkele, gan prezidents Joahims Gauks, kas abi bijuši spiesti uzaugt komunistu jūgā esošajā Austrumvācijā.
Tomēr svinības aizēno sabiedrības pieaugošais satraukums par nekontrolēto imigrāciju, jaunu patvēruma meklētāju skaitam šobrīd mēnesī jau pārsniedzot 200 000.
Sākotnējais vācu medijos vērojamais entuziasms, uzņemot bēgļus, sācis gaist, un tas atspoguļojas arī Merkeles popularitātes kritumā.
Saskaņā ar ceturtdien publiskotajiem ARD aptaujas «Deutschlandtrend» datiem 51% vāciešu šobrīd atzīst, ka viņus biedē patvēruma meklētāju lielais skaits, un salīdzinājumā ar iepriekšējo mēneši šādu respondentu skaits pieaudzis par 13 procentpunktiem.
Savukārt Merkele, kas novembrī atzīmes desmitgadi, kopš viņa atrodas kancleres amatā, piedzīvojusi savas popularitātes kritumi līdz zemākajam punktam pēdējo četru gadu laikā.
Viņas reitings noslīdējis līdz 54% atzīmei, un tas ir sliktākais rādītājs kopš 2011.gada decembra, kad pilnā spēkā plosījās eirozonas krīze.
44% respondentu pauduši viedokli, ka imigrācija Vācijai nes vairāk kaitējuma nekā labuma, kamēr vēl pirms mēneša šādu viedokli atbalstīja tikai 33% aptaujāto.
Tajā pašā laikā sākusi augt Bavārijas premjerministra Horsta Zēhofera popularitāte. Viņš pārstāv Merkeles vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartiju - Kristīgi Sociālo savienību (CSU) - un pēdējā laikā arvien atklātāk kritizē Berlīnes piekopto imigrācijas politiku.
Merkele pēdējā mēneša laikā zaudējusi populārākās Vācijas politiķes laurus, un viņu tagad ar 65% apsteidz ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers, no kā tikai par vienu procentpunktu atpaliek finanšu ministrs Volfgangs Šeible.
Tikmēr vācu mediji izmaiņas, ko Vācijai varētu nestu milzīgais imigrantu pieplūdums, salīdzina ar pārmaiņām, ko nesa valsts atkalapvienošanās.
Neskatoties uz to, ka kopš atkalapvienošanās pagājis jau ceturtdaļgadsimts, starp abām Vācijas daļām joprojām saglabājušas lielas atšķirības.
Saskaņā ar oficiālo statistiku Austrumvācijas zemju iedzīvotāju skaits šajos 25 gados sarucis par diviem miljoniem, un ekonomika savulaik komunistu pārvaldītajā valsts daļā joprojām ir vājāka nekā kādreizējā Rietumvācijā.
Tajā pašā laikā starp «osīšiem» vērojama straujāka novecošanās nekā starp «vesīšiem». Arī bezdarbs Austrumvācijā ir nepilni 12%, gandrīz divtik, cik rietumos, kur tas sasniedz tikai 6,2%.
Tomēr rūpniecība valsts austrumos sākusi atspirgt un tās produkcija 2013.gadā pieaugusi līdz 8,7% no Vācijas kopprodukta. Tomēr, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Austrumvācijas IKP joprojām ir relatīvi zems.
Arī vidējā alga Austrumvācijā, kas sasniedz 2800 eiro, ir tikai trīs ceturtdaļas no vidējās algas valsts rietumdaļā.
Tāpat vilšanās Vācijas politiskajā sistēmā «osīšu» vidū, šķiet, ir lielāka nekā rietumu zemēs, un tur ir labvēlīgāka augsne tādām kustībām kā PEGIDA un eiroskeptiķu partijai «Alternatīva Vācijai» (AfD).
Kā liecina viena no nesen veiktajām aptaujām, 28% austrumvāciešu atzinuši, ka netic demokrātijai.
Turklāt tikai 66% vāciešu atzinuši, ka lēmums par abu Vācijas daļu atkalapvienošanos bijis pareizs.
Vienlaikus 71% respondentu rietumos un 83 aptaujāto austrumos pauduši viedokli, ka starp abām valsts daļām saglabājušās «lielas atšķirības»
Atšķirības ir ne tikai ekonomikā, bet arī dzīvesveidā. Austrumos, piemēram, ārlaulībā dzimst vairāk bērnu nekā rietumos, arī lielāks skaits pirmsskolas vecuma bērnu tiek uzticēts ārpusmājas audzināšanas iestādēm.
«Atkalapvienošanās prasa vairāk nekā vienu paaudzi,» trešdien atzina Berlīnes institūta direktors Reiners Klingholcs, iepazīstinot ar pētījumu par atšķirībām starp abām Vācijas daļām.
Tomēr tas netraucēs vāciešiem sarīkot kārtējo ballīti.
Līdztekus oficiālajai svinīgajai ceremonijai, kas norisināsies pilsētas koncertzālē ar pašreizējā situācijā nedaudz divdomīgu saukli «Pārvarot robežas», plašākai publikai tiks piedāvāti rokkoncerti un uguņošana. Vienlaikus svētku dalībnieki varēs aplūkot mākslas instalācijas, kas būs izvietotas uz visiem 23 īpaši izgaismotajiem tiltiem pār Maincu.
Arī Berlīnē neiztiks bez tradicionālajiem ielu svētkiem pie Brandenburgas vārtiem, kas vienlaikus simbolizē Vācijas vienotību un atgādina par laiku, kad vācu tautu šķēla totalitārā komunistu režīma uzslietais mūris.