/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/11/8693334t1h4911.jpg)
Pēc Lielbritānijā notikušā referenduma par valsts turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) varētu pieaugt franču valodas loma, sociālajā vietnē «Twitter» pauž Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis.
Pēc Brexit Eiropas Savienībā varētu augt franču valodas loma
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lieģis, kurš ir arī Valsts prezidenta personīgais pārstāvis Starptautiskajā Frankofonijas organizācijā un vēl nesen iesniedza akreditācijas vēstuli Starptautiskās Frankofonijas organizācijas ģenerālsekretārei, šodien piedalās Frankofonijas Pastāvīgās padomes sēdē Parīzē.
«Franču valodai varētu būt arvien nozīmīgāka loma «Brexit» dēļ,» Padomes sanāksmes laikā secinājis vēstnieks.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers Eiropas Parlamenta (EP) deputātus otrdien uzrunāja franču un vācu valodā, lai arī agrāk viņš daļu savu runu bija teicis angļu valodā. Šādu Junkera soli daudzi skaidro ar britu ceturtdien referendumā pausto vēlmi izstāties no ES.
ES ir 24 oficiālas valodas, bet trīs galvenās darba valodas ir angļu, franču un vācu. Britu lēmums izstāties ir raisījis spekulācijas par angļu valodas lomas mazināšanos, lai gan tā ir oficiālā valoda arī Īrijā un Maltā.