Izraēlas bijušais prezidents un Nobela Miera prēmijas laureāts Šimons Peress trešdienas rītā miris 93 gadu vecumā, paziņoja viņa personīgais ārsts Rafi Valdens, kurš ir arī Peresa znots.
Miris Izraēlas eksprezidents Šimons Peress
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Papildināts viss teksts.)
Peress nomira ap plkst.3.00 pēc Izraēlas laika, kas sakrīt ar Latvijas laiku.
«Gaisma ir izdzisusi, bet cerība, ko viņš mums deva, degs mūžam,» uzzinot par Peresa nāvi, paziņoja ASV prezidents Baraks Obama. Mediji vēsta, ka Obama apmeklēs Peresa bēres, kas, domājams, notiks piektdien Jeruzalemē.
«Ir tikai daži cilvēki, ar kuriem mēs dalām šo pasauli, kas maina cilvēces vēstures kursu ne tikai ar savu lomu notikumos, bet arī tāpēc, ka viņi (..) spiež mūs gaidīt vairāk pašiem no sevis. Mans draugs Šimons bija viens no šiem cilvēkiem, « paziņoja Obama.
Viņaprāt, Peresa nodošanās Izraēlas drošības un miera veicināšanai sakņojusies viņa paša «nesatricināmajos morāles pamatos un nenogurstošajā optimismā».
Izraēlas valdība trešdien sanāks uz īpašu sēdi saistībā ar Peresa nāvi, un prezidents Benjamins Netanjahu nācis klajā ar paziņojumu, kurā paudis dziļas personiskas sēras par tautas mīlētā politiķa nāvi.
Netanjahu nodēvēja Peresu par sapņotāju, kurš raudzījies nākotnē, un «Izraēlas aizsardzības čempionu», kurš veltījis dzīvi savas tautas atdzimšanai.
«Viņa dzīve aprāvās pēkšņi, kamēr viņš vēl strādāja pie savas lielākās kaislības - valsts stiprināšanas un miera veicināšanas. Viņa mantojums paliks ar mums,» paziņoja Valdens, piebilstot, ka Peress miris bez ciešanām un ziedojis savas radzenes transplantācijai.
Peress atradās intensīvas aprūpes režīmā slimnīcā pie Telavivas kopš 13.septembra, kad viņš piedzīvoja trieku ar iekšēju asiņošanu.
Otrdien informēts avots bija pavēstījis, ka Peresa veselības stāvoklis pēc šomēnes pārciestās triekas stipri pasliktinājies un ka viņš «cīnās par savu dzīvību».
Peress ir savulaik ieņēmis gandrīz visus augstākos Izraēlas valsts amatus. Viņš divkārt ir bijis premjerministrs, bet no 2007. līdz 2014.gadam Peress ieņēma prezidenta amatu.
1994.gadā Peress kopā ar premjerministru Ichaku Rabīnu un palestīniešu bijušo līderi Jasiru Arafatu saņēma Nobela Miera prēmiju par ieguldījumu Oslo līgumā, kas paredzēja Palestīnas valsts izveidi.
Peress līdz šim bija pēdējais vēl dzīvais Izraēlas politiķis, kurš piedalījies valsts dibināšanā 1948.gadā.
Rabīnu 1995.gadā noslepkavoja Izraēlas ultranacionālisti, un pēc viņa nāves premjerministra amatā stājās Peress.
«Iespējams, tāpēc, ka viņš redzējis Izraēlu pārvaram milzīgas nesaskaņas, Šimons nekad neatteicās no miera iespējamības starp izraēliešiem, palestīniešiem un Izraēlas kaimiņiem - pat ne pēc smagās nakts Telavivā, kas paņēma Ichaku Rabīnu,» norādīja Obama.
Cieņu aizgājējam apliecinājusi arī ASV Demokrātu partijas Baltā nama kandidāte Hilarija Klintone un viņas vīrs bijušais ASV prezidents Bils Klintons.
Viņu kopīgajā paziņojumā teikts, ka Izraēla un Tuvie Austrumi zaudējuši dedzīgu miera un izlīguma aizstāvi.
Klintonu pāris raksturoja Peresu kā «ģēniju ar lielu sirdi, kurš izmantoja savus talantus, lai iztēlotos samierināšanos, nevis konfliktu nākotni, ekonomiskās un sociālās iespējas, nevis dusmas un vilšanos un valsti, reģionu un pasauli, ko uzlabot caur rūpēm un dalīšanos, nevis saraut gabalos ar ilūzijām par pastāvīgu dominanci un perfekto patiesību».
«Viņa kritiķi sauca viņu par sapņotāju. Tāds viņš bija - spilgts, daiļrunīgs sapņotājs līdz pašām beigām. Paldies Dievam. Lai tie, kas mīlēja viņu un mīl viņa valsti, saglabā viņa sapni dzīvu,» teikts Klintonu paziņojumā.
Laikraksts «Haaretz», atsaucoties uz Izraēlas Ārlietu ministriju, vēsta, ka arī Klintoni apmeklēs Peresa bēres, uz kurām ieradīsies arī pāvests Francisks, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un citas augstas amatpersonas.
Cieņu un atzinību aizgājējam apliecinājis arī Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers.
«Ar savu nelokāmo vēlmi savienot pagātni ar nākotni Šimons Peress palīdzēja radīt unikālu draudzību starp Izraēlu un Vāciju,» paziņoja Šteinmeiers.
«Mēs paklanāmies pateicībā, ka viņam izdevās, apliecinot dziļu cieņu viņa mūža darbam,» paziņoja ministrs.
Ar līdzīgiem cieņas pilniem paziņojumiem nākuši klajā arī daudzu citu valstu līderi, tostarp Francijas prezidents Fransuā Olands un Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga.
Tikmēr Palestīnas atbrīvošanas organizācijas izpildkomitejas loceklis Bassams Salihs paziņoja, ka Peress bijis viens no bīstamākajiem Izraēlas politiķiem.
«Viņš izmantoja diplomātiju, lai piesegtu Izraēlas ekspansionistisko politiku,» paziņoja Salihs, kurš uzskata, ka Peresam pēc Rabīna nāves bijusi izdevība nostiprināt miera vienošanos, bet viņš to nav darījis.
«Tā vietā viņš izvēlējās sākt karu Libānā un pastrādāt kara noziegumus, un saglabāt okupācijas «status quo»,» paziņoja palestīniešu politiķis, piebilstot, ka, viņaprāt, Peresa vīzija bijusi «miers, kas balstīts uz Izraēlas hegemonijas saglabāšanu».