No Igaunijas aizbraukušas trīs Tartu uzņemtas bēgļu ģimenes

Viena bēgļu ģimene no Sīrijas Tartu ieradās no Vao bēgļu centra. Saņemtais starptautiskās aizsardzības statuss ģimenes locekļiem ļauj brīvi pārvietoties Šengenas zonā un viņiem ir tiesības aizbraukt no Igaunijas, tomēr viņi nevar lūgt patvērumu citā valstī, jo Igaunijā ir saņēmuši starptautiskās aizsardzības statusu.

Ģimenes četri bērni pagājušajā mācību gadā sāka mācības Rātuzes vidusskolā. Bērni skolu pārtrauca apmeklēt 2016./2017.mācību gada pirmā ceturkšņa beigās. «Viņi skolā ieradās reti un nebija ļoti motivēti mācīties,» stāstīja skolas direktors Tomass Kinks. Bērnu un vecāku uzvedība liecināja, ka viņi neplāno palikt Igaunijā. «Cik man zināms, viņi devās uz Norvēģiju,» teica Kinks.

Tartu pašvaldības sociālo un veselības lietu nodaļas vadītāja Sirje Krē sacīja, ka pašlaik Tartu dzīvo 21 persona, kas Igaunijā ieradusies atbilstoši Eiropas Savienības (ES) bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanas plānam. Viņi visi ir no Sīrijas.

Pagājušajā nedēļā no Igaunijas aizbrauca divas ģimenes - vienā bija trīs cilvēki, otrā - septiņi," paziņoja Krē.

Bezpeļņas nevalstiskās organizācijas «Eesti Pagulasabi», kas sniedz atbalsta personu pakalpojumus pārvietotajām ģimenēm, vadītājs Ēro Jansons norādīja, ka abas ģimenes devušās uz Vāciju. «Cik man zināms, viena ģimene tur devās apmeklēt radinieku kāzas,» sacīja Jansons.

Viņš apliecināja, ka pagaidām nav informācijas, vai ģimenes devušās prom no Igaunijas uz neatgriešanos. Tām ir tiesības citā Šengenas zonas valstī pavadīt ne vairāk kā 90 dienu. Jansons teica, ka ģimeni var uzskatīt par aizbraukušu no Igaunijas, ja tā neatgriežas 90 dienu laikā. «Mēs viņiem paskaidrojām, ko nozīmē tas, ja viņi ārpus Igaunijas uzturas vairāk nekā 90 dienu, bet mēs nevaram būt pārliecināti, ka viņi atgriezīsies,» informēja nevalstiskās organizācijas vadītājs.

Ja Sīrijas bēgļi, kas pagājušajā nedēļā devās uz Vāciju, Igaunijā neatgriezīsies 90 dienu laikā, visticamāk, viņiem tiks atņemts piešķirtais mājoklis un Igaunijas valdība nesniegs viņiem palīdzību jauna mājokļa meklējumos. Ja viņi sāks dzīvot trešajā valstī un necentīsies tur iegūt uzturēšanās atļauju, aizturēšanas gadījumā viņus izraidīs uz Igauniju.

No personām, kurām atbalsta pakalpojumus sniedz Johannesa Mihkelsona centra pārstāvji, no Igaunijas aizbraucis viens Irākas izcelsmes vīrietis. Viņš Tartu ieradies no Vao bēgļu centra, bet Igaunijā viņš nav ieradies saskaņā ar ES bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanas plānu, informēja centra vadītājs Tenu Intss.

Kopš 2016.gada marta Igaunija saskaņā ar ES bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanas plānu uzņēmusi 109 cilvēkus - 87 no Grieķijas un 20 no Turcijas. Plāns paredz, ka Igaunijai divu gadu laikā jāuzņem 550 cilvēku.