2016. gada 22. martā Briseli satricināja divi terorakti. Pirmajā no tiem divi islāmistu pašnāvnieki uzspridzinājās Zaventemas starptautiskās lidostas izlidošanas zālē, bet otrs terorakts pēcāk notika Briseles metro. Atbildību par šiem uzbrukumiem, kuros dzīvību zaudēja 35 cilvēki, bet ievainoti tika vairāk nekā 300, uzņēmās grupējums «Islāma valsts».
Beļģijas varasiestādes atklāj, ka vēl aizvien ir daudz neskaidrību par to, kurš šos uzbrukumus pasūtīja – pat ja to veicēji vai nu atrodas cietumā, vai arī ir miruši.
22. marta asinspirts Briselē notika četrus mēnešus pēc 13. novembra teroraktiem Parīzē, kad dzīvību zaudēja 130 cilvēki. Abus uzbrukumus pastrādāja ar jaunu musulmaņu šūniņām saistīti vīrieši, no kuriem daži bija atgriezušies pēc cīņām Sīrijā.
Kopš tā laika Beļģija aizvien atrodas pastiprinātas trauksmes stāvoklī, cenšoties ierobežot gan vietējos draudus, gan no kaujiniekiem, kuri var atgriezties no Tuvajiem Austrumiem.
«Mēs būsim drošībā vien tad, kad atrisināsies situācija Sīrijā un Irākā,» aģentūrai «Reuters» atklāj Briseles uzbrukumu izmeklēšanā iesaistīta amatpersona. Saskaņā ar Hāgā bāzēta Starptautiskā Pretterorisma centra veiktu pētījumu šīs divas valstis islāma kaujinieku rindām piesaistījušas vairāk nekā 400 beļģu. Šis skaitlis, ņemot vērā populācijas proporciju, padara Beļģiju par vienu no lielākajām Tuvo Austrumu džihādistu rindu «barotājām».
Beļģijas galvaspilsēta trešdien gatavojas piemiņas pasākumiem, taču varasiestādes vēl aizvien nav drošas par to, kurš no «Islāma valsts» pasūtīja un organizēja uzbrukumus, lai gan 59 cilvēki atrodas apcietinājumā, bet 60 ir izlaisti pret drošības naudu.
Pēdējais arests tika veikts janvārī – aizdomās turētajam par viltotu identifikācijas dokumentu sagādāšanu Halidam el Bakrui, 27 gadus vecajam pašnāvniekam-teroristam, kurš Mālbekas metro stacijā nogalināja 16 cilvēkus.
Lai arī karavīri vēl aizvien uzrauga Briseles transporta mezglus, drošības amatpersonas atklāj, ka joprojām pastāv risks, ka bruņoti kaujinieki atrodas uz brīvām kājām.
Dažās no kopienām Beļģijas drošības dienestiem ir grūtības iekļūt, piemēram, Molenbekā – cieši noslēgtajā musulmaņu rajonā, kur Parīzes teroraktos galvenais aizdomās turētais Salahs Abdeslams četrus mēnešus slēpās netālu no savas ģimenes mājvietas.
Par spīti pūliņiem atklāt un novērst vardarbīgās islāmistu idejas, jauni vīrieši ar noslieci iesaistīties sīkajā noziedzībā pret šo fenomenu ir neaizsargāti, atklāj drošības amatpersonas. Tiesa, potenciālo džihādistu novērošana pēdējā gada laikā esot pastiprinājusies.
Pagājušogad tika konstatēti tikai pieci beļģi, kuri grasījās doties uz Sīriju. Vienam no viņiem tas arī izdevies.
Amatpersonas lēš, ka Sīrijā atrodas aptuveni 160 Beļģijas pilsoņu, kuriem piedzimuši apmēram 80 bērni, kas rada jaunus draudus. «Šie bērni var būt rītdienas briesmas,» uzskata izmeklēšanā iesaistītā amatpersona. «Viņi ir redzējuši zvērības, viņu smadzenes ir «izskalotas». Daži no viņiem jau ir saņēmuši militārās apmācības.»
