Eiropas Savienības Tiesa noraidījusi Ungārijas un Slovākijas iebildumus pret patvēruma meklētāju kvotām, vēsta raidorganizācija BBC.
Eiropa noraida Ungārijas un Slovākijas iebildumus pret bēgļu kvotām
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
(Ziņa papildināta.)
Ungārija nav oficiāli uzņēmusi nevienu bēgli kopš kvotu sistēmas ieviešanas 2015.gadā.
Obligātās patvēruma meklētāju pārdales kvotas tika ieviestas pašā bēgļu krīzes karstumā, lai atvieglotu situāciju tādās valstīs kā Grieķija un Itālija, kur ieradās tūkstošiem patvēruma meklētāju.
Pārdales kvotu sistēmas rezultātā līdz šim pārvietoti nepilni 28 000 cilvēku, kaut arī 2015.gada septembrī tika plānots pārvietot aptuveni 160 000 patvēruma meklētāju.
ES jau no sistēmas ieviešanas brīža uzstāja, ka tā ir saistoša visām dalībvalstīm. Tomēr Ungārija, Slovākija, Čehija un Rumānija cēla iebildumus pret pārdales kvotu sistēmu.
Valstis norādīja, ka neesot vainojamas bēgļu krīzē un ka patvēruma meklētāju uzņemšana radīšot terorisma draudus.
Ungārija un Slovākija Eiropas Savienības Tiesā sūdzējās, ka pieļautas procesuālas kļūdas, kā arī norādīja, ka kvotu ieviešana neesot efektīva metode cīņā ar migrācijas krīzi.
«Tiesa noraida Slovākijas un Ungārijas prasības pret patvēruma meklētāju obligātās pārvietošanas pagaidu mehānismu,» norādīts Eiropas Savienības Tiesas lēmumā. «Šis mehānisms ļauj Grieķijai un Itālijai risināt 2015.gada migrācijas krīzes ietekmi, un tas ir proporcionāls.»
Ungārija trešdien nosodīja Eiropas Savienības Tiesas lēmumu noraidīt prasību.
«Tiesas lēmums ir bezatbildīgs, un mēs uzskatam, ka šis lēmums apdraud visas Eiropas drošību,» izsakoties par ES Tiesas lēmumu, norādīja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.
Viņš solīja izmantot «visus tiesiskos līdzekļus» pret šo «pilnīgi nepieņemamo» spriedumu, dēvējot to par «politiska lēmuma rezultātu, nevis juridiska vai ekspertu lēmuma rezultātu».
«Politika ir izvarojusi Eiropas tiesības un Eiropas vērtības. Šis lēmums praktiski un atklāti leģitimizē ES varu pār dalībvalstīm,» viņš sacīja.