/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
«Jautrajā kapsētā» Rumānijas ciemā Sepincā slejas vairāk nekā tūkstoš krāsaini krusti, kurus rotā zīmējumi un humoristiski stāsti par apbedītajiem, vēsta aģentūra AP. Šajā vietā sēras nav iedomājamas bez melnā humora piešprices.
«Jautrā kapsēta» Rumānijā: vieta, kur pasmieties par nāvi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ciema iedzīvotāju trūkumi, kas tiem piemituši dzīves laikā, netiek aizmirsti pat pēc nāves. Piemēram, uz viena no apjomīgajiem krustiem lasāmajā stāstā znots lūdz nemodināt tur dusošo sievasmāti, lai viņa nepieceļas no mirušajiem un atkal nesāk viņu kritizēt par katru sīkumu.
1935.gadā vietējais kokgriezējs Stans Joans Patrass izdomāja uz krustiem veidot uzrakstus un vienkāršus zīmējumus. Līdz savai nāvei 1977.gadā viņš paspēja izveidot apmēram 700 krustus. Arī viņš pats atdusas «Jautrajā kapsētā».
Tradicionālajā zemnieku kultūrā balstītā attieksme pret nāvi ir interesanta tūristiem. Lai arī kapsēta atrodas nomaļā vietā apmēram 600 kilometru attālumā no Rumānijas galvaspilsētas Bukarestes, tas ir viens no valsts populārākajiem tūrisma objektiem.
«Esmu redzējis, kas piesaista tūristus. Šī kapsēta nav tikai kapsēta,» stāsta tēlnieks Dumitru Pops Tincu, kurš veidojis daudzus no Sepincas krāsainajiem krustiem. «Cilvēki saprot, ka šajā vietā var pasmieties par nāvi.»
Daudzi iebraucēji uz to raugās drīzāk kā uz izklaidējošu muzeju zem klajas debess, nevis kapsētu. «Man par to stāstīja jau no bērnības,» atklāj 63 gadus vecais Gerhards Šusters, kurš dzimis Rumānijā, bet patlaban dzīvo Vācijā. «Mani vecāki runāja par «Jautro kapsētu». Es vienmēr esmu gribējis atbraukt, taču līdz šim nesanāca.»
Uz košajiem kapu pieminekļiem iegravētās rindas attēlo dažādas sadzīviskas ainas. Dažas no tām ir pamācošas, piemēram, stāsts par vīrieti, kurš daudz strādāja un sapelnīja lērumu naudas, bet nomira ar seju dubļos. «Es strādāju, lai būtu bagāts, bet beigās neko nevarēju paņemt sev līdzi. Tā tas notika: man pāri pārbrauca smagā automašīna, un dubļi mani nosmacēja. Es nomiru 2002.gadā Barselonā. Es biju 42 gadus vecs.»