Lode caurdur vēl nedzimuša bērniņa plaušu mammas vēderā. Divus gadus vecai meitenītei iešauj galvā, kamēr viņa spēlējas restorānā. Trīs noklīdušas lodes trāpa 13 gadus vecai pusaudzei sporta stundas laikā. Riodežaneiro, kur vēl tikai pirms gada notika Vasaras olimpiskās spēles, augstās noziedzības dēļ katru dienu izceļas vidēji 15 apšaudes. Lodēm ceļā trāpās ne tikai bandu locekļi un policisti, bet arī nejauši garāmgājēji, tai skaitā bērni, vēsta aģentūra AP.
Riodežaneiro vienmēr bijušas problēmas ar noziedzību. Taču valsts ekonomiskā krīze pastiprinājusi nevienlīdzību valstī, kas vienlīdz labi pazīstama gan ar savām skaistajām pludmalēm un izklaides iespējām, gan arī graustiem, kuros plaukst un zeļ kriminālās aprindas.
Jūlijā valdība uz Riodežaneiro kriminogēnākajiem rajoniem nosūtīja vairāk nekā 8500 karavīru, cerot tādā veidā apturēt pēdējo desmit gadu laikā briesmīgāko vardarbības vilni. Pagaidām tas nav izdevies.
Policists Felipe Fernandess zināja, ka katru darba dienu riskē ar savu dzīvību. Šogad Riodežaneiro dzīvību zaudējuši vairāk nekā simt viņa kolēģu. Taču viņam pat neienāca prātā, ka ģimenes vakariņu laikā restorānā izdzisīs viņa divgadīgās meitiņas Sofijas dzīvība.
Meitene spēlējās restorāna bērnu zonā, kad uz ielas atskanēja šāvienu trokšņi. No rotaļu laukuma aizskrēja visi bērni, izņemot Sofiju. Piesteidzies pie meitas, tēvs ieraudzīja, ka noklīdusi lode trāpījusi viņai galvā, bērnu uzreiz nogalinot. Sērojošie vecāki ir pārcēlušies prom no Riodežaneiro cerībā, ka tas palīdzēs aizbēgt no sāpīgajām atmiņām.
Jaunajās mājās ir mirušajai meitenītei veltīta istaba. «Dzīvoju ar ilūziju, ka kādu dienu mana meita atnāks mājās,» asarām līstot pār vaigiem, stāsta Fernandesa sieva Erika.
Graustu rajona Mares skolā kādu rītu tika atceltas stundas, jo tuvumā izcēlās apšaude starp divām naidīgām bandām. 23 gadus vecā Tajana Kaparika aizveda mājās septiņgadīgo meitu Fernandu un pieteica, lai ne viņa, nedz arī abi skolnieces brāļi neiet laukā no mājām. Taču pēcpusdienā Fernandai kļuva garlaicīgi, un viņa lūdzās atļauju iziet paspēlēties. Galu galā māte piekrita un atļāva meitai doties pie draudzenes. Vakarā Kaparika izdzirdēja šāvienus un uzreiz piezvanīja meitas draudzenes mātei. Meitenes tobrīd spēlējās uz mājas terases. Fernandai sejā trāpīja lode, kas bija paredzēta kādam citam. Meitenīte nomira slimnīcā.
«Katru reizi, kad sākas šaušana, [dēls] man saka - mammu, es negribu nomirt kā māsa,» stāsta Kaparika.
Savukārt 13 gadus vecā Marija Eduarda Alvesa gāja bojā sporta stundas laikā, kad nošķīrās no pārējās klases un devās uz skolas basketbola laukumu. Viņai trāpīja trīs lodes, ko raidīja policisti, meklējot bruņotus noziedzniekus. «Viņi redzēja, ka tā ir skola, bet turpināja šaut,» sacīja pusaudzes māte. «Viņi izšāva vairāk nekā 60 reižu.»
Vienam policistam uzrādīta apsūdzība par netīšu nogalināšanu. Amatpersonas solījušas pārskatīt policijas protokolu par darbu skolu tuvumā. Mērs apsolījis bīstamajos rajonos ap valsts skolām uzcelt ložu necaurlaidīgus mūrus. Taču neviens solījums vēl nav izpildīts.
Klaudineja dos Santosa Melo bija gandrīz devītajā grūtniecības mēnesī, kad, iznākot no vietējā lielveikalā, redzēja savā virzienā traucamies policijas auto. Viņa zināja, ka kuru katru mirkli izcelsies apšaude, bet grūtniece tika sašauta, pirms viņa atrada paslēptuvi. «Es uzreiz iedomājos par viņu, jo vēders ļoti sāpēja,» viņa sacīja par nedzimušo mazuli.
Melo nogādāja slimnīcā, kur ārsti viņai izdarīja ķeizargriezienu. Lode bija nodarījusi bojājumus bērna plaušām un mugurkaulam. Pēc nedēļas intensīvajā aprūpē sieviete dēlam deva vārdu - Artūrs. Šķita, ka pēc operācijas jaundzimušā stāvoklis uzlabojas, ārsti viņu sauca par «brīnumu». Tomēr mēnesi pēc apšaudes mazulis noasiņoja.
/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)