NATO un Zviedrijai jāuzlabo savstarpējie koordinācijas mehānismi, lai steidzamas nepieciešamības gadījumā būtu iespējams veikt vienotas darbības, intervijā aģentūrai LETA sacīja Atlantijas padomes Nākotnes Eiropas iniciatīvas Ziemeļeiropas direktore un Zviedrijas Aizsardzības asociācijas ģenerālsekretāre Anna Vislandere.
Viņa vērsa uzmanību, ka Zviedrija nav NATO sastāvā, tādēļ, ja rastos krīzes situācija, Zviedrija «nesēdētu pie viena galda» ar Ziemeļatlantijas padomi. Tomēr savstarpēja koordinācija būtu izdevīga abām pusēm, jo konflikta situācijā Baltijas jūras reģionā Zviedrija ātri varētu tikt tajā «ierauta», ja ienaidniekam tas būtu izdevīgi.
«Šādā gadījumā NATO būtu izdevīgi, ja mēs tomēr pie galda atrastos vismaz kaut kādā statusā. Domāju, ka NATO ir jāstrādā pie šiem procesiem un jāskatās, kā varam tos pilnveidot, lai zināmos apstākļos tādas valstis kā Zviedrija un Somija varētu piedalīties vismaz diskusijās un, iespējams, arī lēmumu pieņemšanas procesā, nevis tiktu atstātas pastāvēt pie kafijas automāta, lai pagaidītu, kamēr kāds iznāks no telpas un kaut ko mums pačukstēs,» norādīja Vislandere.
Zviedrijas Aizsardzības asociācijas ģenerālsekretāre uzsvēra, ka būtisks būtu diskusijas process, lai Zviedrija un NATO savstarpēji spētu dalīties ar informāciju un koordinēt savas darbības. «Iespējams, ņemot vērā visas maldināšanas, mēs nemaz skaidri nezinātu, kas vispār notiek, tāpēc mūsu darbību koordinēšana, situācijas izpratnes un informācijas apmaiņa būtu ļoti svarīga,» piebilda Atlantijas padomes Nākotnes Eiropas iniciatīvas Ziemeļeiropas direktore.
Viņa apliecināja, ka Zviedrija ir stingri apņēmušies būt aktīva un izrādīt solidaritāti gadījumā, ja kaut kas notiek ar tās kaimiņiem. To kopš 2009.gada nosaka arī Zviedrijas drošības politika, paredzot, ka Zviedrija sniegs palīdzību Ziemeļvalstīm, Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm Zviedrijas reģionā, sniedzot tām militāru un civilu atbalstu, ja valsts to lūgs.
«Vienlaikus, no otras puses, mēs sagaidām no viņiem to pašu arī pretī, pat ja arī mēs esam ES dalībvalstis, taču ne NATO. Tā ir tāda kā vienpusēja drošības deklarācija, kas balstās uz ES Lisabonas līguma 42.7.pantu, kas paredz stingru solidaritāti un savstarpēju aizsardzību. Mēs to esam paplašinājuši, lai tas attiektos arī uz Norvēģiju, kura nav ES sastāvā,» skaidroja Vislandere.
