Par pirmo masveida apšaudi ASV mūsdienu vēsturē uzskatāms slaktiņš 1949. gadā Ņūdžersijas štata pilsētā Kamdenā, kad armijas veterāns Hovards Anrū (Howard Unruh) nošāva savus kaimiņus. Šajā apšaudē gāja bojā 13 cilvēki, un kopš tā laika masu slepkavības ASV kļūst arvien nāvējošākas.
Kopš Anrū sarīkotā slaktiņa upuru skaits šādos noziegumos ir pakāpeniski palielinājies – 1966. gada apšaudē universitātes pilsētiņā Teksasas štata pilsētā Ostinā gāja bojā 16 cilvēki, bet 1984. gada šaušana «McDonald's» ēstuvē Kalifornijas štatā prasīja 21 cilvēka dzīvību.
Trīs no desmit visu laiku nāvējošākajām apšaudēm ASV ir notikušas pēdējo 16 mēnešu laikā.
Pēdējie mēneši šajā ziņā ir bijuši īpaši asiņaini – 1. oktobrī apšaudē Lasvegasā tika nogalināti 58 cilvēki, šim incidentam kļūstot par nāvējošāko slaktiņu ASV vēsturē, savukārt 5. novembrī apšaudē baznīcā Teksasas štatā tika nogalināti 26 cilvēki.
Iemesli upuru skaita pieaugumam masveida slepkavībās ASV ir dažādi un kompleksi, tomēr iemeslu identificēšana nespēj mazināt ASV un pārējās pasaules sabiedrības neizpratni par arvien pieaugošo vardarbību incidentos ar šaujamieroču lietošanu ASV.
Ieroči kļūst jaudīgāki un šauj ātrāk
Šāvēji arvien biežāk savos uzbrukumos lieto automātiskos šaujamieročus ar lielākas ietilpības magazīnām, kas ļauj viņiem izdarīt vairāk šāvienu bez nepieciešamības pārlādēt ieroci.
«Tagad īsākā periodā tiek sašauts vairāk cilvēku, uz viņiem raidot vairāk ložu,» skaidro Hārvarda Sabiedrības veselības skolas pārstāvis Deivis Hemenvejs (David Hemenway).
Eksperti uzsver, ka upuru skaitam šādos incidentos ir tendence pieaugt gadījumos, ja apšaudēs tiek izmantotas automātiskās vai pusautomātiskās triecienšautenes.
1994. gadā ASV tika ieviesti ierobežojumi attiecībā uz pusautomātisko triecienšauteņu un lielas ietilpības magazīnu tirdzniecību. 2004. gadā šie ierobežojumi tika atcelti un tas ir veicinājis jaunas apšaužu ēras sākumu ASV.
Atsevišķi ASV štati mēdz ieviest stingrākus ieroču aprites noteikumus, savukārt citi štati rīkojas tieši pretēji, piemēram, Džordžijas štatā tika pieņemtas izmaiņas esošajos noteikumos, atļaujot ieroču nēsāšanu arī skolās, naktsklubos un citās sabiedriskās vietās.
Ieroču vardarbības novēršanas organizācijas «Giffords Law Center to Prevent Gun Violence» eksperti uzsver, ka štatos, kur ir spēkā stingrāki ieroču aprites un nēsāšanas noteikumi, incidenti ar šaujamieroču izmantošanu vērojami salīdzinoši retāk.
Šāvēji rūpīgāk plāno savus uzbrukumus
Uzbrucēji apšaudes parasti izvēlas rīkot vietās ar lielu cilvēku koncentrāciju. Piemēram, Lasvegasas šāvējs atklāja uguni uz mūzikas festivāla dalībniekiem. Šo pasākumu apmeklēja vairāk nekā 20 000 cilvēku.
«Ar šādu cilvēku daudzumu šāvējam nemaz nevajadzēja tēmēt,» norāda Floridas Universitātes pārstāvis Džejs Korzains (Jay Corzine).
Savukārt slepkavību pētījumu centra «Homicide Studies» eksperti norāda, ka masveida slepkavību organizatori mūsdienās savus uzbrukumus plāno ļoti rūpīgi.
«Viņi [šāvēji] ir izpildījuši mājasdarbu. Rūpīga sagatavošanās nozīmē, ka viņi nogalinās vairāk cilvēku,» skaidro Korzains.
Uzbrucējus iedvesmo plašais atspoguļojums medijos
Masveida slaktiņu atspoguļojums medijos pēdējo gadu laikā ir kļuvis ievērojami plašāks un vispusīgāks. Tikmēr arī paši uzbrucēji nekautrējas izmantot sociālo tīklu sniegtās iespējas – nereti viņi pirms saviem uzbrukumiem par to informē sociālajos tīklos, retākos gadījumos veicot ierakstus sociālajos tīklos arī uzbrukumu laikā.
Mediju uzņēmumi mūsdienās šādus incidentus spēj atspoguļot tiešsaistes režīmā 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā. Mediju pārstāvji regulāri koncentrējas uz pašiem slepkavām, sniedzot ieskatu viņu dzīvē un tādā veidā negribot zināmā mērā glorificējot šīs personas.
Eksperti gan norāda, ka plašs šaušanu atspoguļojums presē tiešā veidā neveicina šādos incidentos nogalināto cilvēku skaita pieaugumu.
Tomēr slava, kaut bēdīga, dažiem šķiet vilinoša.
«Masveida apšaudes ir «lipīgas». Cilvēki redz, ko dara citi, un seko piemēram,» uzskata Čikāgā bāzētās vardarbības mazināšanas organizācijas «Cure Violence» dibinātājs Gerijs Slatkins (Gary Slutkin).
Šāvēji konkurē cits ar citu
Viens no Kolumbainas vidusskolas 1999. gada apšaudes rīkotājiem Dilans Klebolds (Dylan Klebold) par viņa un Ērika Harisa (Eric Harris) sarīkoto apšaudi, kurā viņi nogalināja 13 cilvēkus, iepriekš savā dienasgrāmatā bija rakstījis, ka viņu mērķis esot sarīkot upuru skaita ziņā nāvējošāko apšaudi ASV vēsturē.
Eksperti skaidro, ka šāvēji sacenšas cits ar citu un viņu mērķis ir sarīkot lielāku, «labāku» un asiņaināku slaktiņu par viņu priekšgājēju iespēto. Šāda vēlme ir uzskatāma par centieniem iegūt slavu, pat ja šai slavai ir krasi negatīva pieskaņa.
Slatkins pauž viedokli, ka slavas iegūšana kā masveida slepkavam izskatās pēc «toksiskas» atpazīstamības, tomēr dažus cilvēkus šāda perspektīva acīmredzami piesaista.
«Ikviens no mums vēlas, lai viņu atcerētos pēc nāves,» viņš skaidro.
ASV medijs CNN izveidojis desmit apšaužu sarakstu ar lielāko upuru skaitu ASV mūsdienu vēsturē. Ja uzbrucējs ticis nogalināts vai arī ir izdarījis pašnāvību attiecīgā incidenta laikā, viņa nāve netiek ieskaitīta minētā incidenta kopējā upuru skaitā.
1. Mūzikas festivāls «Route 91 Harvest» – 58 nogalinātie
2017. gada 1. oktobrī 64 gadus vecais Sīvens Padoks (Stephen Paddock) no viesnīcas «Mandalay Bay Resort and Casino» ēkas 32. stāva Lasvegasā atklāj uguni uz blakus notiekošā kantrimūzikas festivāla apmeklētājiem. Viņš nogalina 58 cilvēkus un ievaino vairāk nekā 500. Policija uzskata, ka pēc apšaudes Padoks izdarījis pašnāvību.
2. Naktsklubs «Pulse» - 49 nogalinātie
2016. gada 12. jūnijā 29 gadus vecais islāmticīgais afgāņu izcelsmes ASV pilsonis Omārs Matīns (Omar Saddiqui Mateen) sarīkoja apšaudi Orlando geju naktsklubā «Pulse», nogalinot 49 cilvēkus un vēl vairāk nekā 50 ievainojot. Uzbrucēju nogalināja policija.
3. Virdžīnijas Tehniskā universitāte – 32 nogalinātie
2007. gada 16. aprīlī 23 gadus vecs dienvidkorejiešu students Čo Sunhui (Seung-Hui Cho) sarīkoja apšaudi Virdžīnijas Tehniskās universitātes pilsētiņā, nogalinot 32 cilvēkus. Uzbrucējs pēc tam izdarīja pašnāvību.
4. Sendijas Hukas pamatskola – 27 nogalinātie
2012. gada 14. decembrī 20 gadus vecais Ādams Lanca (Adam Lanza) Konektikutas štata Ņūtaunas Sendijas Hukas pamatskolā nošāva 20 bērnus sešu līdz septiņu gadu vecumā, kā arī sešus skolas darbiniekus, bet pēc tam nošāvās pats. Policija vēlāk atrada nošautu arī jaunā vīrieša māti.
5. Sāderlendspringsas Pirmā baptistu baznīca – 26 nogalinātie
2017. gada 5. novembrī no armijas ar negodu atvaļinātais 26 gadus vecais Devins Patriks Kelijs (Devin Patrick Kelley) atklāja uguni Teksasas štata mazpilsētas baznīcā, nogalinot 26 cilvēkus. Neilgi pēc apšaudes, Kelijs tika atrasts miris savā automašīnā. Pagaidām nav skaidrs, vai viņš izdarīja pašnāvību, vai arī tika nogalināts.
6. Kafejnīca «Luby's Cafeteria» - 23 nogalinātie
1991. gada 16. oktobrī 35 gadus vecais Džordžs Hennards (George Hennard) ar automašīnu ietriecas Teksasas štata mazpilsētas Kilīnas kafejnīcas «Luby's Cafeteria» skatlogā, pēc tam atklājot uguni uz kafejnīcas apmeklētājiem un nošaujot 23 cilvēkus. Pēc apšaudes Hennards izdara pašnāvību.
7. «McDonald's» ēstuve Sanisidro – 21 nogalinātais
1984. gada 18. jūlijā 41 gadu vecais Džeimss Habertijs (James Huberty) sāk šaut uz «McDonald's» ēstuves apmeklētājiem Kalifornijas štata pilsētā Sanisidro. Viņš nošauj 21 cilvēku - gan bērnus, gan pieaugušos. Uzbrucēju nogalina policija.
8. Teksasas Universitāte – 18 nogalinātie
1966. gada 1. augusts. Bijušais ASV jūras kājnieks Čārlzs Džozefs Vitmens (Charles Joseph Whitman) sāk šaut uz cilvēkiem Teksasas Universitātes pilsētiņā Ostinā. Viņš nošauj 16 cilvēkus. Uzbrucēju nošauj policija. Pirms slaktiņa universitātes pilsētiņā Vitmens nošāva arī savu sievu un māti.
9. Sanbernardīno – 14 nogalinātie
2015. gada 2. decembris. Sajeds Farūks (Syed Rizwan Farook) un viņa dzīvesbiedre Tašfīna Malika (Tashfeen Malik) sarīko apšaudi Kalifornijas štata pilsētā Sanbernardīno, noslepkavojot 14 neapbruņotus cilvēkus. Šāvēji tiek nogalināti apšaudē ar policistiem, kas viņus vajāja.
9. Edmondas pasta nodaļa – 14 nogalinātie
1986. gada 20. augustā pastnieks Patriks Henrijs Šerils (Patrick Henry Sherrill) desmit minūšu laikā Oklahomas štata Edmondā nogalina 14 pasta nodaļas darbiniekus un pēc tam nošaujas pats.
10. Kolumbainas vidusskola – 13 nogalinātie
1999. gada 20. aprīlī 18 gadus vecais Ēriks Hariss un 17 gadus vecais Dilans Klebolds Kolorādo štata Litltonas vidusskolā sarīko apšaudi, nošaujot 12 skolēnus un vienu skolotāju. Pēc apšaudes abi uzbrucēji izdara pašnāvību skolas bibliotēkā.