Nejauši vai apzināti izraisīta konfliktsituācijas iespējamība Korejas pussalā šobrīd ir daudz lielāka nekā pēdējās desmitgadēs, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Mārtiņš Hiršs.
Komentējot iespējamo 2018.gada ASV ārpolitikas virzienu, Hiršs vērsa uzmanību, ka viens no jautājumiem, kas tiks risināts, ir situācija ar Ziemeļkoreju. ASV prezidents Donalds Tramps un Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns rada nestabilitāti reģionā, tādēļ pastāv iespējas incidentiem, pārpratumiem un iespējas, ka notiks kaut kas, kas eskalēs situāciju Korejas pussalā.
«Lai gan šobrīd ir grūti pateikt, kā situācija Korejas pussalā attīstīsies, šis ir viens punkts, uz ko jāskatās bažīgi, jo iespējamība, ka sākas kaut kāds nejauši vai apzināti izraisīts konflikts, šobrīd ir daudz lielāka nekā pēdējās desmitgadēs,» uzsvēra Hiršs.
Kā otru ASV ārpolitikas jautājumu, kam šogad būtu jāpievērš uzmanība, eksperts minēja situāciju Tuvajos Austrumos, proti, ASV Irākā ir sakāvusi «Daesh» spēkus un arī Sīrijā šis grupējums ir tikpat kā sakauts, tādēļ aktuāls kļūst jautājums - kas tālāk notiks šajā reģionā? Viņš vērsa uzmanību, ka pašlaik ASV, kas ir «vīzijas devēja un koordinējošā valsts», vēl nav devusi nekādu skaidru pozīciju par to, kāda ir ASV un Trampa administrācijas ārpolitika Tuvajos Austrumos un ko Tramps vēlas panākt Irākā, Sīrijā un citur reģionā.
«Neviens no administrācijas neko konkrētu vēl nav paziņojis, kaut gan cilvēki it kā pie tā strādā. Neskatoties uz to, šogad, visticamāk, kaut kāda ASV pozīcija būs šajā jautājumā. Tas, ka «Deash» ir sakauta, nenozīmē, ka būs miers un stabilitāte. Paies ilgi gadi, līdz tiks atjaunotas tās teritorijas, kurās notikusi karadarbība,» ir pārliecināts Hiršs.
Jau ziņots, ka spriedze Korejas pussalā pēdējos mēnešos ir pieaugusi, ASV prezidentam un Ziemeļkorejas līderim iesaistoties asā vārdu apmaiņā un izsakot draudus iznīcināt otru pusi. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicināja visas puses «izbeigt situācijas pasliktināšanu» un sacīja, ka Maskava neatzīst Ziemeļkorejas kā kodolvalsts statusu.
Ziemeļkoreja pērn novembra beigās izmēģināja starpkontinentālu ballistisko raķeti, kuras darbības rādiuss, kā atzinis Pentagons, esot lielāks nekā iepriekš izmēģinātajām. Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA vēstīja, ka Ziemeļkoreja ar šo raķeti sasniegusi savu mērķi kļūt par kodolvalsti, un jaunā raķete spēj sasniegt Savienoto Valstu kontinentālo daļu.
Ignorējot ANO rezolūcijas, Ziemeļkoreja 2017.gada laikā ir sarīkojusi divus kodolizmēģinājumus un neskaitāmus ballistisko raķešu izmēģinājumus. ANO Drošības padome septembrī pēc Phenjanas pēdējā kodolizmēģinājuma paplašināja tai piemērotās sankcijas.
