Zviedrijas policija pērn publicēja ziņojumu par bīstamajiem rajoniem valstī. Izrādās, pērn Zviedrijā par tādu tika atzīts 61 rajons, kas ir par astoņiem vairāk nekā 2015.gadā, vēsta portāls «The Local». To vidū ir arī Stokholmas rajoni Rinkebija un Tensta, uz kuriem devās TVNET žurnālists Jānis Vingris.
Saskaņā ar policijas definīciju riska rajoniem raksturīgs «zems socioekonomiskais statuss un noziedznieku ietekme uz vietējiem iedzīvotājiem». Par visaugstākā riska rajoniem tiek uzskatītas tās vietas, kurās ir smagas sociālās problēmas un augsta noziedzība, kas «noved pie plaši izplatītas nevēlēšanās piedalīties tiesu procesā, līdz ar ko policijai ir grūti izpildīt savu darbu,» teikts policijas ziņojumā. «Situācija tiek uzskatīta par akūtu.»
Šajos rajonos bieži izplatīts reliģiskais ekstrēmisms, un tajos nereti tiek rekrutēti radikāļu kaujinieki. Policijai jāpielāgo savas darba metodes, jo iedzīvotāji vairās ziņot par noziegumiem, baidoties no atriebības vai neticot, ka situācija tiks atrisināta.
Rinkebija, Tensta un Husbi iekļauti pie augsta riska rajoniem. Starp tiem ir ne tikai galvaspilsētas Stokholmas rajoni, bet arī vairākas vietas Gēteborgā, Malmē un Botkurkā.
Ārvalstu medijos šie rajoni bieži dēvēti par no-go jeb zonām, kur labāk nespert kāju. Zviedrijas likumsargi gan noraida, ka šādam apzīmējumam būtu pamats, un uzstāj, ka to klātbūtne šajos rajonos esot lielāka nekā citviet. Taču policija piemēro savas darba metodes lielākas bīstamības apstākļiem, piemēram, nodrošinot gatavībā esošus papildspēkus un iebraucot rajonos pa alternatīviem ceļiem. Policija un glābšanas dienesti saskārušies ar draudiem, apmētāšanu ar akmeņiem un vandalismu, taču tie esot atsevišķi gadījumi.
2017.gadā visaugstākā riska rajonu skaits palielinājās no 15 līdz 23, salīdzinot ar 2015.gadu. Daļēji tas noticis tāpēc, ka dažos rajonos situācija pasliktinājusies. Taču policija norāda, ka lielākoties pie tā tomēr vainojama labāka situācijas apzināšana un pārkāpumu fiksēšana. «Galvenokārt tas ir tāpēc, ka policija spēj labāk analizēt un identificēt šos rajonus,» jūnijā portālam «The Local» skaidroja Malmes Universitātes kriminoloģijas eksperts Manne Gerels.
Policijas apzinātajos riska rajonos ir apmēram 5000 noziedznieku un 200 kriminālo grupējumu, liecina aplēses. Lielākajā daļā gadījumu tās nav organizētas bandas, bet gan vāji strukturēti noziedzīgie tīkli. Pēdējos gados pastiprinājusies savstarpējā izrēķināšanās dažādu grupējumu starpā. Vietējie iedzīvotāji neesot noziedznieku mērķis un lielākoties cieš tad, ja trāpās ceļā grupējumu savstarpējiem konfliktiem.
Policija arī novērojusi tendenci, ka konfliktos iesaistīti arvien jaunāki cilvēki. «Pusaudži ir kļuvuši gan par upuriem, gan arī piedalījušies šaušanās. Ir pat gadījumi, kad deviņus gadus veci bērni palīdz vecākiem cilvēkiem transportēt ieročus un narkotikas,» teikts policijas ziņojumā.
Kopumā statistikas dati par vardarbīgām nāvēm Zviedrijā ir zemāki nekā 90.gados. Tomēr šajā kategorijā pēdējos gados ir palielinājies nāvējošu apšaužu skaits, kas saistīts ar vardarbību bandu starpā.
Nesenā Zviedrijas Noziedzības novēršanas nacionālās padomes ziņojumā teikts, ka tendence esot pat pozitīva - riska rajonos esot samazinājies no noziedzības cietušo cilvēku skaits, turklāt straujākā tempā nekā drošākajos rajonos. «The Local» arī norāda, ka medijos parasti tiek atspoguļoti vardarbības gadījumi, kas gūst plašu rezonansi, lai gan lielākajai daļai cilvēku ikdienas dzīve tur esot tāda pati kā citviet.
