Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtības. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

TVNET no Strasbūras: Egoisms var novest pie pilsoņkara Eiropā, paziņo Makrons

  • Raksts
  • Video
  • Foto
Francijas prezidents Emanuels Makrons | Foto: AFP/Scanpix

Eiropa šobrīd ir nonākusi īpašā situācijā, kurā trūkst kompromisa, lai virzītos uz priekšu. Dažādi problēmjautājumi kļūst aizvien izteiktāki un mūsu egoisms var novest līdz pilsoņkaram, uzrunājot Eiropas Parlamenta (EP) deputātus, otrdienas rītā Strasbūrā teica Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Francijas prezidenta uzruna ir daļa no debatēm, kurās Eiropas Savienības valstu vadītāji diskutē ar Eiropas Parlamentu par turpmāko savienības nākotni.

Makrons uzsvēra, ka mūsdienās Eiropā parādās tādi spēki, kas vēlas dot priekšroku neliberāliem attīstības virzieniem.

Eiropiešiem būtu nepieciešams aizvien augstāk turēt savus ideālus un atbildīgumu pasaules priekšā, jo ir lielvaras, kuras apdraud Eiropas vērības, ietekmes sfēru un to, ka kontinents vienmēr iestājies par mieru.

Francijas prezidents norādīja, ka mūsdienās ir dažādas pārmaiņas, kas saistītas ar digitalizāciju un klimatu. Strādājot ar tām, ir jādomā par Eiropas pienākumu un nedrīkst izlikties, ka šīs diskusijas ir ikdienišķas. «Mums vajadzētu cīnīties par ideāliem, kurus pārstāvam,» uzsvēra Makrons.

«Vai ir vēl kāda cita vieta pasaulē, kur varam redzēt to pašu? Kur vēl pasaulē ir tāda vitalitāte un spēks? Eiropas demokrātija ir pasaulē unikāls modelis, vienlīdzība, valodas, ainavas. Šis modelis nav ne abstrakts, ne vecmodīgs. Identitāte mūs padara atšķirīgus, bet tā ir dārga. Mums jādomā par partneriem, amerikāņiem, taču mēs redzam, ka viņi no tā vēlas atteikties [no šādām vērtībām],» stāstīja Makrons.

Francijas prezidents norādīja, ka viņam ir divi piedāvājumi Eiropas nākotnes attīstībai. Nedrīkst aizmirst par demokrātiju un jādomā par jaunas suverenitātes izveidi. Tādēļ ir jāsniedz pietiekamas atbildes visai pasaulei, demonstrējot, ka Eiropas demokrātija ir vislabākā atbilde esošajiem izaicinājumiem. Makrona otra ideja ir saistīta ar Eiropas suverenitāti, kura nepieciešama, stājoties pretī lielajām pārmaiņām pasaulē. Makrons norādīja, ka tādēļ jāsāk diskusijas par Dublinas regulu un jāveido gan iekšējā, gan ārējā ES solidaritāte. Viens no instrumentiem varētu būt programmas, kas finansētu vietējos kolektīvus, kuri uzņem un atbalsta bēgļus.

«Mums ir jāvēršas pret autoritārismu. Atbilde [uz izaicinājumiem] nav autoritāra demokrātija. Brīvība sniedz indivīdu emancipāciju. Mums ir izdevies mierīgā veidā pārstāvēt visas Eiropas tautas, ņemot vērā visas atšķirības starp tām un viņu smago vēsturi. ES modelis ir unikāls, un esam gājuši cauri ļoti smagiem laikiem, lai to panāktu,» teica Makrons.

Makrons uzrunā pieskārās arī kontinenta sarežģītajai vēsturiskajai pieredzei un uzsvēra, ka nepiekļausies autoritatīvām tendencēm. Francijas prezidents gan arī uzsvēra, ka kontinents nedrīkst pakļauties populistiem, jo tas noved pie paralīzes. «Nebūs labi, ja liksim tautām tautām atteikties no tā virziena, kur tās vēlas iet. [Tomēr] mēs varam saprast Eiropas iedzīvotāju dusmas. Jāvirzās uz priekšu, lai varam atteikties no vakardienas nacionālistiem. Mums jāveido iedzīvotāji, jāskatās, kas notiks vēlēšanās, ja cilvēki pat nevēlēsies doties nodot savu balsi,» norādīja Francijas prezidents.

Makrons no 2014. gada augusta līdz 2016. gada augustam bija Francijas ekonomikas, rūpniecības un digitālo lietu ministrs. Tad – 2016. gada aprīlī viņš nodibināja kustību «En Marche!», bet nākamajā gadā uzvarēja Francijas prezidenta vēlēšanās.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdienas rītā ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru Strasbūrā diskutē par Eiropas nākotni, kļūstot par jaunā debašu cikla ceturto dalībnieku. Sagaidāms, ka Eiropas Parlamenta deputāti Makronu iztaujās par daudziem jautājumiem, tostarp arī par nesenajiem triecieniem Sīrijai.

Šīs ir ceturtās deputātu debates par Eiropas nākotni ar ES valstu vadītājiem. Janvārī ciklu aizsāka Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, februārī deputātus uzrunāja Horvātijas valdības vadītājs Andrejs Plenkovičs, bet martā – Portugāles premjers Antoniu Košta. Maija plenārsēdē ar deputātiem diskutēs Beļģijas valdības vadītājs Šarls Mišels.

Ielūgums piedalīties debatēs ir nosūtīts arī Latvijai.

Sīrijas jautājums tika aktualizēts jau pirmdien, kad tika atklāta EP plenārsēde. Daļā deputātu aicināja uz ES vienotību ar ASV, atbildot Krievijas izaicinājumiem un notiekošajam Sīrijā, bet daļa - brīdināja, ka rietumvalstu uzņemtais kurss ir bīstams un Eiropai jābūt inteliģentai savā rīcībā.

6 Komentāri