Ienesīgi līgumi pret pieeju Trampam: kā ASV lobiji satuvinājās ar arābu kroņprinčiem

Kalifornijas uzņēmējs Eliots Broidijs bija apņēmies Austrumu prinčiem palīdzēt, vadot «slepenu kampaņu ar mērķi ietekmēt Balto namu un Kongresu, iepludinot Vašingtonā politiskos ziedojumus», norāda AP.

Broidijs un viņa biznesa partneris Džordžs Neiders arābu kroņprinčiem uzdevās par «aizmugurisku kanālu» Baltajā namā, nododot prinču glaimus un ziņojumus pašam prezidentam.

2017.gada decembrī Broidijs un Neiders gaidīja, ka pret Kataru vērstās politikas veicināšana ASV valdības augstākajos ešelonos viņiem atnesīs ļoti dāsnus konsultēšanas līgumus Saūda Arābijā un AAE. Pēc Trampa ievēlēšanas Saūda Arābija baudījusi lielāku labvēlību no ASV. Nopludinātos e-pasta ziņojumos atklājies, ka Broidijs to uzskatīja par savu sasniegumu un gatavojās saņemt pirmo maksājumu no 36 miljonu dolāru vērta līguma ar AAE. Iespējams, tas arī būtu noticis, ja ne kāds «neliels» traucēklis - Roberta Millera iecelšana par ASV īpašo prokuroru, kas izmeklē Krievijas iejaukšanos 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanās.

Broidijs un Neiders centās panākt pret Kataru vērsta likumprojekta pieņemšanu ASV Kongresā, vienlaikus cenšoties slēpt, no kurienes nācis šīs lobēšanas kampaņas finansējums, noskaidrojies AP veiktā izmeklēšanā, kas balstīta uz intervijām ar vairāk nekā 20 informācijas avotiem un nopludinātiem e-pastiem vairāku simtu lappušu garumā.

Tikmēr Broidija advokāts apgalvo, ka žurnālistu izmeklēšana esot «balstīta uz krāpnieciskiem un safabricētiem dokumentiem, kas iegūti no avotiem, kuri grib kaitēt Broidija kungam». Materiāla sagatavošanas ietvaros AP runāja ar vairākiem desmitiem avotu, kas apstiprināja e-pastos aprakstītos notikumus. To vidū ir tikšanās ar Trampu, par ko iepriekš publiski nebija zināms, un ieskats tajā, ar ko aizkulisēs nodarbojas Vašingtonas «insaideri».

Personīgu mērķu vadīta lobēšana Vašingtonā nav problēma, kas apjausta tikai tagad, - galu galā Tramps pats priekšvēlēšanu laikā solīja «izsusināt purvu». «Es atkal padarīšu mūsu valdību godīgu - ticiet man,» Tramps tvītoja pirms vēlēšanām. «Bet vispirms izsusināšu purvu Vašingtonā.»

Ne Broidijs, ne Neiders nav reģistrējušies kā ārvalstu aģenti. Ārvalstu aģentu reģistrēšanās likums paredz, ka lobijiem, kuri sadarbojas ar ārvalstu valdībām, ir jāatklāj savi sakari un noteiktas politiskās aktivitātes. Tas attiecas arī uz lobijiem, kuri par savu darbību nesaņem naudu. Federālā likuma pārkāpšana var beigties ar naudassodu līdz 10 000 ASV dolāriem vai arī piecu gadu cietumsodu.

Investora Broidija karjera ir kā amerikāņu kalniņi - pēc lieliem panākumiem seko smagi kritieni un dažkārt arī krimināllietas. Broidijs no 2006. līdz 2008.gadam bija Republikāņu nacionālās komitejas finanšu priekšsēdētājs. Kad Ņujorkas pensiju fonds vēlējās izmantot viņa pakalpojumus 250 miljonu dolāru noguldīšanai, izmeklētāji atklāja, ka Broidijs apbēris amatpersonas ar dāvanām gandrīz miljona dolāru vērtībā, kamēr pats kontu pārvaldīšanas nodevās iekasēja 18 miljonus dolāru. 2009.gadā atzina vainu apsūdzībā par amatpersonu pārkāpumu atbalstīšanu.

«Tā būtībā ir amatpersonu uzpirkšana,» norādīja toreizējais Ņujorkas ģenerālprokurors Endrū Kumo. Trīs gadus vēlāk Broidijam tika piemērota zemākas pakāpes apsūdzība, viņš piekrita sadarboties ar prokuratūru un atmaksāt no valsts saņemtos 18 miljonus dolāru.

Savukārt Neiders, kurš Čehijā notiesāts par seksuāliem nodarījumiem pret nepilngadīgajiem un Prāgā izcietis gadu ilgu cietumsodu, atgriezās ASV pēc 2003.gada Irākas kara beigām. Libānā dzimušais Neiders tolaik sadarbojās ar amerikāņu militāro algotni Ēriku Prinsu, kura bijušais uzņēmums «Blackwater» 2007.gadā iemantoja bēdīgu slavu pēc apšaudes Bagdādē, kurā bojā gāja 14 civiliedzīvotāji.

Neiders dzīvo AAE, kur darbojas kā Abū Dabī kroņprinča Mohameda bin Zajeda al-Najana padomnieks. Krievijas iejaukšanās ASV vēlēšanās izmeklētāju uzmanību piesaistīja Neidera saites ar kroņprinci un Prinsu. 2018.gada janvārī Millera izmeklētāji iztaujāja Neideru par to, vai AAE centušies ietekmēt Trampa 2016.gada priekšvēlēšanu kampaņu, īpaši interesējoties par divām Neidera un kroņprinča tikšanās reizēm ar Trampam pietuvinātām personām pirms topošā prezidenta inaugurācijas.

Abi vīrieši satikās Trampa inaugurācijas ceremonijā. Kā liecina nopludinātie e-pasti, viņu stratēģijai jau no paša sākuma bija divi mērķi: īstenot prinčiem tīkamu kampaņu pret Kataru un noslēgt miljoniem dolāru vērtus aizsardzības līgumus Austrumu valstīs, norāda AP. Broidijam bija pieejams ASV prezidents, bet Neideram - tuvas saites ar kroņprinčiem.

Broidijs un Neiders prinčiem piedāvāja dažādus projektus, kuru kopējā vērtība pārsniedza miljardu dolāru. To vidū bija plāni izveidot musulmaņu armiju ar 5000 karavīriem, ievākt izlūkošanas informāciju AAE vajadzībām, nostiprināt Saūda Arābijas jūras un robežu aizsardzību, kā arī izveidot pretterorisma centrus Saūda Arābijā.

Taču galvenais darbības virziens bija lobēšanas kampaņa. Aģentūras rīcībā esošajos e-pastos, kas datēti ar 2017.gada martu, Broidijs un Neiders prasīja līdz pat 12 miljoniem dolāru, lai «atmaskotu un sodītu» Kataru un panāktu, ka ASV uz to izdara spiedienu. Viņi bija iecerējuši pārliecināt ASV valdību uzlikt Katarai sankcijas, jo tā esot pārāk tuva ar Irānu un atbalstot islāmistu grupējumus. Irāna ir Saūda Arābijas galvenais reģionālais sāncensis trīs gadus ilgajā Jemenas karā. Broidijs lielījās, ka viņam esot «tiešā līnija» ar ASV Finanšu departamenta sekretāru Stīvenu Mnučinu. «Es varu palīdzēt Mnučinu izglītot par to, cik svarīgi, lai Finanšu departaments piemēro sankcijas daudziem indivīdiem un organizācijām Katarā,» viņš raksta.

Marta beigās Neiders rakstīja, ka viņam esot bijusi «kolosāla, lieliska tikšanās» ar Saūda Arābijas kroņprinci Mohamedu bin Salmanu. Izskatījās, ka miljoniem dolāru vērtie līgumi tikpat kā jau rokā. «Kopumā viņš bija ļoti pozitīvi noskaņots,» norādīja Neiders.

2,5 miljoni dolāru divos atsevišķos maksājumos no Neidera kompānijas AAE tika pārskaitīti uz Kanādā reģistrētu uzņēmumu «Xiemen Investments Limited» - kā apgalvo AP avoti, tā pieder Broidija draugiem. Pēc tam nauda tika pārsūtīta uz Broidija Losandželosā atvērto bankas kontu. Tādā veidā tika slēpts tas, ka samaksa par politisko ūdeņu tramdīšanu Vašingtonā nāca no AAE dzīvojošā Neidera.

Neiders slavēja Broidija kampaņu pret Kataru un skubināja viņu «turpināt dauzīt tos neliešus». Tieši to Broidijs arī darīja. Nākamais plāns bija īstenot pret Kataru vērstu kampaņu medijos. Viņš pārliecināja ASV domnīcu «Foundation for Defense of Democracies» sarīkot pret Kataru vērstu konferenci, kā arī plānoja pasūtīt 200 rakstu no dažādām organizācijām un pētījumu centriem. «Foundation for Defense of Democracies» vadītājs Marks Dubovics vēlāk AP žurnālistiem apgalvoja, ka Broidijs viņam esot apliecinājis, ka finansējums nenāk no ārvalstu valdībām un ka viņam neesot nekādu sakaru Persijas līča valstīs. 2017.gada aprīlī «The Wall Street Journal» publicēja ar Broidiju saistīta bijušā ASV gaisa spēku ģenerāļa viedokļrakstu, kurā bija aizstāvēta ASV militārās bāzes pārcelšana no Kataras uz AAE. Pēc Broidija rosinātās konferences vairākos citos pasaules medijos nokļuva pret Kataru kritiskas ziņas.

Kad Tramps savā pirmajā ārzemju vizītē devās uz Saūda Arābiju, Broidija un Neidera Austrumu partneri bija sajūsmā. Divas nedēļas vēlāk AAE, Saūda Arābija un to reģionālie sabiedrotie pret Kataru vērsa ceļošanas un tirdzniecības embargo. Dienu pēc tam Tramps vairākos tvītos izrādīja atbalstu šo valstu darbībām un šķita pievienojamies pret Kataru vērstajam noskaņojumam. ASV amatpersonas gan atrunājās, ka Persijas līča valstu konfliktā ASV nepieslejas nevienai pusei.

Vēlāk Broidijam izdevās noorganizēt tikšanos ar pašu Trampu, kurā viņš papildus iepriekšējo plānu prezentēšanai mēģināja pierunāt Trampu uz diskrētu tikšanos ar Abū Dabī kroņprinci. «Prezidents Tramps piekrita, ka tikšanās ar MBZ [Mohamedu bin Zajedu al-Najanu] ir laba doma,» vēlāk rakstīja Broidijs.

Broidijs ar Trampu atkal tikās 2.decembrī un stāstīja, ka arābu kroņprinči esot «ļoti augstās domās par [Trampa] līderību». Broidijs vēlāk Neideram atskaitījās, ka esot piedāvājis kroņprinču palīdzību Vidējo Austrumu miera plānā, ko tolaik izstrādāja Trampa znots Džareds Kušners. Dienu pēc tikšanās AAE paziņoja, ka pieņēmuši Broidija piedāvāto projektu, kam piecu gadu laikā plānoja iztērēt līdz pat 600 miljoniem dolāru.

17.janvārī Broidijs ziņoja, ka esot saņēmis pirmo maksājumu 36 miljonu dolāru apmērā. «Izcili!» atbildēja Neiders. «Pirmais no daudziem!»

Taču dažas stundas pēc pārskaitījuma viņi uzzināja, ka par spīti pūliņiem nav izvairījušies no ASV varasiestāžu uzmanības. Kad Neiders no AAE ielidoja ASV, viņu lidostā sagaidīja FIB aģenti, kas darbojās Millera izmeklēšanā. Neideram konfiscēja vienu elektronisko ierīci, un viņš vēlāk piekrita sadarboties ar FIB.

Februārī ASV mediji no anonīma avota sāka saņemt nopludinātos Broidija un Neidera e-pastus. Broidijs iesūdzēja tiesā Kataru un tās lobijus. Martā ierosinātā tiesvedībā viņš apgalvo, ka tā esot nomelnošanas kampaņa. Katara atbildēja, ka Broidijs esot bijis tas, kurš izvērsis propagandas kampaņu.

Šā gada aprīlī FIB aģenti veica reidu Trampa personīgā advokāta Maikla Koena birojā saistībā ar pornoaktrisei Stormijai Denjelsai samaksāto «klusēšanas» naudu. Denjelsa apgalvo, ka viņai bijusi dēka ar Trampu. Izrādījās, ka arī Broidijs ir Koena klients, kas iekūlies delikātā situācijā ar «Playboy» modeli Šēru Bečardu. Dēka beidzās ar grūtniecību, ko Bečara izbeidza. Broidijs piekrita samaksāt 1,6 miljonus dolāru, ja Bečara par to nekad publiski nerunās.

«Es apstiprinu, ka man bija attiecības ar «Playboy» modeli, kurām bija abpusēja piekrišana,» teica Broidijs. Viņš atvainojās savai sievai un atkāpās no amata Republikāņu nacionālajā komitejā. Kopš tā laika gan medijos izskanējušas aizdomas, ka Broidijs, iespējams, mēģina piesegt Trampu, jo gan Denjelsas, gan Bečardas gadījumā dokumentos izmantoti pseidonīmi Deivids Denisons un Pegija Pītersone. Taču tam pagaidām nav gūts nekāds apstiprinājums.

Galu galā Broidija un Neidera kampaņa izkūpēja. Pēdējā laikā vairs nav izskanējušas runas par ASV bāzes pārcelšanu no Kataras uz AAE. Aprīļa beigās ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, apmeklējot Persijas līča reģionu, mudināja izbeigt strīdus starp Saūda Arābiju, AAE un Kataru.

Pagājušonedēļ Saūda Arābija distancējās no Neidera un Brodija. Kroņprinča bin Salmana pārstāvis lika izbeigt «visus sakarus ar šiem cilvēkiem». Taču izskatās, ka Broidija līgums ar AAE joprojām ir spēkā.