"Oligarhu lietā" vistuvākajā laikā gaidāms pavērsiens - Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāji gatavojas daļu materiālu nodot prokuratūrai, kam būs jālemj par apsūdzību uzrādīšanu Aināram Šleseram un Aivaram Lembergam, ceturtdien raksta žurnāls "Ir".
Skandalozas Lemberga dienasgrāmatas
Žurnāls norāda, ka viesnīcā "Rīdzene" notikušo sarunu ieraksti un kratīšanā Puzē atrastās Lemberga dienasgrāmatas var kļūt par skandalozākajiem šīs lietas materiāliem.
KNAB vadība par izmeklēšanas sekmēm ir pārliecināta, un jau tuvāko nedēļu laikā gaidāms jauns pavērsiens -
KNAB varētu aicināt prokuratūru lemt par kriminālvajāšanas sākšanu un apsūdzības uzrādīšanu Aināram Šleseram un, iespējams, arī Aivaram Lembergam,
norāda žurnāls.
Izdalīti vairāki kriminālprocesi
Izmeklēšana tā sauktajā oligarhu lietā pašlaik norit vismaz trīs virzienos, un informācija, kas ir žurnāla "Ir" rīcībā, ļauj secināt, ka KNAB to sadalīs vairākos atsevišķos kriminālprocesos, lai tādējādi paātrinātu virzību uz priekšu.
Pirmā pie prokuroriem var nonākt lieta, kurā izmeklēta iespējamā kukuļošana Rīgas brīvostas valdes priekšsēža vēlēšanās un brīvostas reklāmas līgumi ar "Neatkarīgās Rīta Avīzes" izdevēju SIA "Mediju nams".
KNAB varētu lūgt prokuratūru uzrādīt Šleseram apsūdzību kukuļdošanā, savukārt Lembergam - kukuļņemšanā trešās personas interesēs.
Žurnāls "Ir" noskaidrojis, ka šāds pavērsiens gaidāms jau šomēnes vai novembra sākumā. KNAB par to pagaidām nekādu oficiālu informāciju gan nesniedz, jo sabiedrība tiks informēta pēc lēmumu pieņemšanas, sacīja biroja runasvīrs Andris Vitenburgs.
Rūpes par Ameriku var novest uz apsūdzēto sola
Notikumi, kuru dēļ KNAB maijā lūdza Saeimu atļaut kratīšanu toreizējā deputāta Šlesera dzīvesvietās un par kuriem iespējamas jaunās apsūdzības, risinājās pirms gada - 2010.gada oktobrī. Kad 10.Saeimā tikko ievēlētais Šlesers posās prom no Rīgas domes un atstāja arī Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, viņš centies parūpēties par to, lai šajā krēslā nonāktu partijas biedrs Andris Ameriks. Izmeklētāji uzskata - lai nodrošinātu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un konkrēti brīvostas valdes locekļa Viestura Silenieka atbalstu šai vadības maiņai, Šlesers vērsies pie Lemberga, kurš savukārt par Silenieka balsi esot pieprasījis no Šlesera, lai Rīgas brīvosta noslēdz līgumus par reklāmas izvietošanu "Mediju nama" izdevumos. 7.oktobrī brīvostas valde ievēlēja Ameriku par jauno priekšsēdētāju, un Silenieks nobalsoja par viņu.
Šlesera retorika, ka telefonsarunās un tiekoties katrs var runāt visu, kas ienāk prātā, liek domāt, ka šī būs viņa aizstāvības taktika.
Būtisku daļu «oligarhu lietas» izmeklēšanas materiālu veido Šlesera un ar viņu saistītu personu, arī divu citu oligarhu dažādu sarunu ieraksti, kas veikti ilgākā periodā. Ja KNAB iegūtie sarunu ieraksti atspoguļo iespējamas noziedzīgas darbības - biznesa, finanšu un politisko shēmu kalšanu un slēptus darījumus -, tad Šlesera mērķis ir pārvērst šīs sarunas par tukšām pļāpām.
Prokuratūra prasīgi izvērtē pierādījumu bāzi
Pirmās pazīmes tam, cik drošs glābšanas riņķis šī Šlesera taktika izrādīsies savākto pierādījumu jūrā, redzēsim jau drīz, kad savu vērtējumu sniegs prokuratūra. Tieši tās rokās KNAB pēc izmeklēšanas pabeigšanas ir jānodod lietā savāktie pierādījumi, un prokuratūrai ir jālemj, vai ir pietiekams pamats apsūdzību celšanai. Noprotams, ka KNAB izmeklētāji par savu darbu ir pilnīgi pārliecināti. Savukārt prokuratūra ļoti prasīgi izvērtē pierādījumu bāzi šajā lietā, lai tās tālākā virzība būtu iespējami raita, žurnālam "Ir" izdevās noskaidrot neoficiālās sarunās ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem.
Prokuratūras piesardzība tiek skaidrota ar faktu, ka «oligarhu lietu» uzrauga prokurors Māris Leja, kurš bija procesa virzītājs ne vien apjomīgajā un pašlaik sekmīgi iztiesātajā Viļņa Štrama un citu Rīgas pašvaldības amatpersonu korupcijas lietā, bet arī bēdīgi slavenajā Grinberga lietā. Ironiskā kārtā arī šī lieta bija saistīta ar ostu - prokuratūra 2006.gadā apsūdzēja Aivaru Lembergu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, kad viņš nereģistrēja valdības apstiprināto pārstāvi Ventspils brīvostas valdē, taču vēlāk visās tiesu instancēs Lembergs tika attaisnots. Šī rūgtā pieredze ir iemācījusi piesardzību.
Runājot ar tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem, kas gatavi bez savu vārdu atklāšanas iezīmēt lietas virzību, dzirdamas pretrunīgas versijas par to, kādi rezultāti «oligarhu lietā» īsti gaidāmi. Galvenais iemesls ir fakts, ka šis 20.maijā sāktais kriminālprocess atšķiras no ikdienišķām lietām, kurās tiek izmeklēts viens tiešs noziegums un amatpersonas ir pieķertas, piemēram, kukuļa saņemšanas brīdī. Šajā lietā uzsvars likts uz augstu amatpersonu iespējamu ilgstošu līdzdalību noziedzīgu darbību plānošanā un īstenošanā, pārkāpjot likumā noteiktos ierobežojumus vai ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli.
Noklausās oligarhus
Pierādījumu bāze lietā ir plaša, un neoficiāli no KNAB dzirdēts izteikums, ka šī ir lieta, kurā pierādījumu nevis trūkst, bet izmeklēšanas straujākai virzībai uz priekšu pat varētu vēlēties, lai to būtu mazāk.
Noprotams, ka kriminālprocesa pamatā ir jau 2010.gadā noklausītas oligarhu un ar viņiem saistītu personu sarunas. To vidū arī viesnīcā "Rīdzene", kur 301. luksusa klases numurs bija Šlesera iecienīta sarunu vieta. Būtisku pierādījumu daļu veido arī maija beigās vērienīgās KNAB kratīšanās izņemtie materiāli, piezīmes par darījumu shēmām un risinājumiem, dokumenti par to, kā īstenot ietekmes iegūšanu un kam par to samaksāt, kā arī saistīto personu liecības.
Lai gan Šlesers sarunā ar žurnālu "Ir" izturas braši, tomēr nepamet sajūta, ka viņš apzinās, cik lielas nepatikšanas viņam var nest šī lieta.
Arī to, cik milzīgs traips viņa reputācijai var izrādīties, iespējams, jau kopš 2009.gada sākuma noklausītās sarunas, ja to atšifrējumi nonāks atklātībā kā slavenās Jūrmalgeitas sarunas, kurās politiķi apsprieda deputātu balsu pirkšanu Jūrmalas domes priekšsēdētāja vēlēšanās.
Spriež par "Dienu"
Neliela daļa no šīm sarunām pastarpināti jau nonākusi līdz publikas ausīm. Pagājušajā nedēļā portāls "Pietiek.com", atsaucoties uz izmeklēšanai tuviem avotiem KNAB, publicēja informāciju par to, ka viesnīcā "Rīdzene" notikušās sarunās Šlesers 2010.gadā ar saviem partneriem Viesturu Koziolu un Ralfu Kļaviņu spriedis par akciju sabiedrības "Diena" īpašumtiesībām. Balstoties uz šīm sarunām, portālā secināts, ka patiesie "Dienas" īpašnieki - Ainārs Šlesers, Aivars Lembergs un Andris Šķēle - iegādājušies "Dienu" caur Kļaviņa vadīto uzņēmumu Rīgas Tirdzniecības osta (RTO).
Visi oligarhi kategoriski noliedz, ka būtu "Dienas" patiesie īpašnieki, savukārt Viesturs Koziols neatlaidīgi atkārto, ka ir īstais akciju turētājs. Ralfs Kļaviņš sarunā ar "Ir" kategoriski noliedz RTO līdzdalību "Dienas" iegādē, taču gan viņa, gan Viestura Koziola teiktais ļauj secināt, ka tieši RTO un tās saimnieku finanses vismaz trīs miljonu eiro apjomā stāv aiz "Dienas" darījuma.
Koziols apstiprināja žurnālam "Ir", ka pats un viņam piederošā SIA "Žurnāli" ir ņēmuši vairākus aizdevumus no RTO gan "Dienas" iegādei, gan tālākai uzturēšanai.
"Ja es nebūtu šos aizdevumus paņēmis un nebūtu to visu darījis, tad "Diena" jau sen būtu bankrotējusi," sacīja Koziols. Darījumu summas neviens neatklāj, taču ir ticams, ka 2010.gada RTO pārskatā atrodamie pieci aizdevumi ir saistīti ar "Dienu". Proti, 2,7 miljoni eiro līdz šāgada 31.decembrim aizdoti kādai Latvijas Republikā reģistrētai sabiedrībai (tā sauktais opciju līgums, kas parāda neatdošanas gadījumā ļauj RTO kļūt par akciju īpašnieku), bet četri aizdevumi sniegti kādai privātpersonai attiecīgi 160 tūkstošu latu, 150 tūkstošu, 60 tūkstošu un 128 tūkstošu eiro apmērā. Par iespējamām jaunām finanšu saistībām 2011.gadā pašlaik ziņu vēl nav. Koziols uzsvēra, ka tagad apsver parādu pārfinansēšanu, lai varētu atdot naudu RTO un saglabāt "Dienas" akcijas.
Žurnāla "Ir" iegūtā informācija liecina, ka "Dienas" īpašumtiesību noskaidrošana nav KNAB izmeklēšanas fokusā, taču «oligarhu lieta» var viest skaidrību arī šajā jautājumā, kas ir daļa no galvenās izmeklētāju intereses - kam īstenībā pieder Rīgas brīvostā strauji izaugušais gigants RTO.
Tieši Rīgas Tirdzniecības ostas virzienā vērsta izmeklētāju galvenā uzmanība trīsdaļīgajā «oligarhu lietā», kurā tiek noskaidrots, vai oligarhi slēpti kontrolē šo Rīgas brīvostas uzņēmumu un arī vēl citus īpašumus, kuri nekad nav parādījušies oficiālajās amatpersonu deklarācijās. Ja tas tiktu pierādīts, politiķiem būtu jāatbild par valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.
Izmeklēšanā tiek pētīts, vai Šlesers, Lembergs un Šķēle nav slēpti nodrošinājuši savu ietekmi RTO caur trim citām kompānijām un to pārstāvjiem
- Kiprā reģistrēto "Mariniera Ltd." (oficiāli pieder Ralfam Kļaviņam), Šveicē reģistrēto "Zein Holding AG" (oficiāli pieder Viesturam Koziolam, kurš aizņēmies Šlesera naudu) un Latvijā reģistrēto "BTH Rīga" (tās īpašnieki caur vairāku uzņēmumu ķēdi ir ar Šķēli saistīts uzņēmējs Modris Ozoliņš un Lemberga dēlam Anrijam pazīstamais Jānis Lācis).
Deputāts ieņēmis dažādus amatus
Jau šā gada maijā, Saeimai pamatojot Šlesera mājokļu kratīšanas nepieciešamību, KNAB norādīja, ka deputāts kopš 2004.gada ir ieņēmis dažādus valsts pārvaldes amatus, kuros pieņēmis lēmumus «saistībā ar viņam faktiski piederošo uzņēmumu RTO», kas aizvadīto piecu gadu laikā ir spējis desmitkāršot savu apgrozījumu, pērn sasniedzot 80 miljonus latu. Izmeklētāji pieļauj, ka Šlesers ir saņēmis dividendes no RTO, aktīvi piedalījies tā vadības lēmumu pieņemšanā. Tāpat zināms, ka izmeklēšanas tiesnesim, kas sankcionējis kratīšanas «oligarhu lietas» ietvaros, KNAB sniedzis informāciju par aizdomām, ka «daļa no RTO kapitāldaļām, iespējams, slēpti pieder arī Lembergam un Šķēlem, ar kuriem tiek saskaņota RTO saimnieciskā darbība, lēmumu pieņemšana, finansiālie ieguldījumi un dividenžu izmaksa». Visas trīs amatpersonas publiski noliegušas savu saistību ar RTO īpašumtiesībām.
Žurnālam "Ir" zināms, ka KNAB aizdomas pamatotas gan ar virkni dokumentu, gan sarunu ierakstiem, kā arī vairākām atbildēm, ko KNAB jau saņēmis uz tiesiskās palīdzības lūgumiem, kas vasaras sākumā tika nosūtīti uz Šveici un dažu citu ārvalstu tiesībsargiem. Taču, kā neoficiālā sarunā atzina kāds prokuratūras pārstāvis, izmeklētāju darbu apgrūtinot tas, ka «pēdas nenormālā ātrumā tiek dzēstas». Kompānijas ārzonās tiekot likvidētas vai reorganizētas, kamēr attiecīgās valsts tiesībsargājošās iestādes reaģē uz tiesiskās palīdzības lūgumiem.
Otrs «oligarhu lietas» virziens saistīts ar nacionālo lidsabiedrību "airBaltic", tās līdzšinējā vadītāja Bertolta Flika darbību likumību
un iespējamu slēptu Šlesera saistību ar "airBaltic" mazākuma akcionāru - Flika vadīto kompāniju "Baltijas Aviācijas sistēmas" (BAS). Izmeklētāji cenšas noskaidrot, vai kompānijas vadītājs Bertolts Fliks ir pārsniedzis amatpersonas pilnvaras un izmantojis dienesta stāvokli, paklausot Šlesera prasībai noslēgt fiktīvus līgumus ar vairākiem masu medijiem par "airBaltic" un Rīgas pilsētas reklamēšanu vismaz 100 tūkstošu latu vērtībā, bet faktiski šī nauda bijusi domāta Šlesera partijas popularizēšanai. Tāpat arī tiekot pārbaudītas iespējamās aizdomas, ka ar Flika gādību izveidotās shēmas ļāvušas "airBaltic" finanses apzināti novirzīti uz BAS un ar to saistītām kompānijām.
Šlesera vārds figurē visos procesos
Par to, cik strauji var virzīties izmeklēšana abos pirmajos virzienos, pašlaik trūkst skaidrības, savukārt trešais, tālāk tikušais izmeklētāju ceļš saistīts ar jau minēto iespējamo kukuļošanu Rīgas brīvostas vadības vēlēšanās.
Šlesers ir vienīgais no oligarhiem, kura vārds figurē visos trīs izmeklēšanas atzaros, un tāpēc viņam ir vismazākās izredzes izvairīties no apsūdzēto sola,
neoficiāli atzina vairāki ar izmeklēšanu saistīti cilvēki. (Šlesera pašreizējā atrašanās ārpus valsts pat devusi vielu tenkām, ka viņš varētu mēģināt izvairīties no iespējamas drošības līdzekļa noteikšanas.) Lielākas izredzes esot Lembergam, par kuru tiek spriests, ka «oligarhu lieta» diez vai pārspēs nepatikšanas, ko viņam sagādā pašlaik jau notiekošā tiesvedība un prokuratūras vēl nepabeigtā divu citu krimināllietu izmeklēšana. Visskeptiskāk tiesībsargi vērtē varbūtību, ka šajā lietā uz apsūdzēto sola varētu nonākt Šķēle, kura vārds figurē ar RTO saistītajās epizodēs, un lielākos draudus varot radīt iesaistīto personu liecības.
Lembergs dokumentējis dienas gaitas
Kad oligarhu lietas materiāli nonāks tiesā, viens no skandalozākajiem izmeklēšanas materiāliem var izrādīties piezīmes, kuras metodiski veicis Ventspils mērs Aivars Lembergs. 25.maija agrā rītā, kad KNAB darbinieki negaidīti ieradās uz kratīšanu Lemberga mājās, par Puzes muižu dēvētājās Vecupēs, viņi atrada Lemberga ikdienas darba plānotājus jeb tā sauktās dienasgrāmatas, kurās rūpīgi dokumentēti vairāku pēdējo gadu notikumi. Tajās, kā noprotams, gana sīki un zinātājiem saprotami ar Lemberga roku esot ierakstītas nozīmīgākās viņa dienas gaitas, sarunu temati, satiktās personas, tikšanos idejas, virzieni, risinājumi.
Kāds avots drošības iestādēs žurnālam "Ir" atzina, ka
šie Lemberga plānotāji esot «lielisks izmeklēšanas materiāls», kas ļaujot uztvert daudzu notikumu kontekstu un apjaust Lemberga ietekmi uz politiskajiem procesiem.
Kāds cits informēts cilvēks salīdzināja šos materiālus ar «jaunu Lemberga stipendiātu lietu», tikai šoreiz izmeklētāju rīcībā nonākuši nevis faili, kas izņemti no citas personas (grāmatvedes Gitas Grasmanes) datora, bet gan ar paša Lemberga roku rakstītas piezīmes.
Saturu neizpauž
Kāds ir šo dienasgrāmatu saturs, netiek izpausts, taču nojaušams, ka ieraksti varētu likt justies neērti arī virknei pašreizējo amatpersonu. Pats Lembergs līdz šim publiski izteicies, ka kratīšanās pie viņa nekas nozīmīgs nav atrasts, bet šā raksta sakarā komentārus nesniedza.
Ņemot vērā, ka oligarhu lietas materiālus pašlaik sargā Kriminālprocesa likumā noteiktais izmeklēšanas noslēpums un komentārus par to nedrīkst sniegt ne izmeklētāji, ne tieši iesaistītās personas, ne arī liecinieki, informēto avotu piesardzība ir saprotama. Tomēr gan no tiesībsargu teiktā, gan noklusētā ir skaidrs: izmeklēšana sparīgi turpinās, un apsūdzības oligarhu lietā būs.
