/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, šodien uzrunājot Saeimas deputātus, nenoliedz jaunu prasību izvirzīšanu Latvijai tās virzībā uz NATO, taču uzsvēra, ka šādas iespējamās prasības noteikti nebūs saistītas ar Krievijas nostāju dažādos jautājumos.
Robertsons Latvijas izredzes iestāties NATO saista ar vēlēšanu likuma grozījumiem .
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mums nevajadzētu domāt, ka jūs esat visu atrisinājuši, pieņemot vienu likumu. Tas nav tādēļ, ka mēs paceļam augstāku latiņu, bet gan tādēļ, ka demokrātija ir dinamiska," sacīja Robertsons. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka Latvijai ir jāpieņem labojumi Vēlēšanu likumā, lai tie atbilstu NATO standartiem, jo tas tiks ņemts vērā, pieņemot lēmumu par iestāšanos NATO. Robertsons sacīja, ka acīmredzot šā gada novembrī Latvija tiks uzaicināta iestāties Ziemeļatlantijas aliansē. Robertsons norādīja, ka dalība NATO nav tikai gods un dāvana, bet ir arī nopietni pienākumi. "NATO galvenokārt ir drošības garants, dalība tajā prasa valdībām lielu atbildību un izdevumus, galvenokārt aizsardzības sektorā," norādīja ģenerālsekretārs. Vairāki deputāti Robertsonam jautāja par Krievijas lomu NATO paplašināšanās procesā. Ģenerālsekretārs norādīja, ka Krievijai nebūšot nekādu veto tiesību lēmumu pieņemšanā. "Lēmums par iestāšanos NATO tiks pieņemts, pamatojoties uz katras valsts sniegumu un atbilstību demokrātiskajiem standartiem," sacīja Robertsons. Atvadoties no Robertsona, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume jokojot izteica cerību, ka Prāgas samitā tiks pieņemts "pareizais lēmums".