Eirovīzija jau noslēgusies, bet tās atskaņas joprojām virmo sociālajos tīklos. Galvenokārt diskusijas par pasākumu dienaskārtībā notur paši sašutušākie no cilvēkiem, kuri Eirovīziju nemaz nav skatījušies. Toties viņi visi ir lieliski informēti – uzvarēja čalis, kuram mugurā bija kleita! Publikā plīvoja LGBT karogi! Un vispār arī vairāki geji piedalījās!

Lūk, atceros pirmo Eirovīziju, ko redzēju. Ja atmiņa neviļ, tā varētu būt arī pirmā, ko Latvijā rādīja, bet var gadīties, ka par šo kļūdos. Tas bija pāris gadus pirms Latvija sāka piedalīties šajā dziesmu konkursā. Bija 1998. gads un Eirovīzijā uzvarēja Dana International. Izraēliešu māksliniece, kas bija dzimusi kā vīrietis, 13 gadu vecumā kļuvusi par transseksuāli, karjeru sākusi kā pirmā Izraēlas dragkvīna (drag queen), bet vēlāk veikusi dzimuma maiņas operāciju.

Tālajā 98-tajā gadā šī nebija tāda ierasta ikdienas informācija, ko uzsūkt. Bet nebija arī sociālo tīklu, kuros visiem par šo kolektīvi sašust. Tomēr Dana International uzvara un fakts, ka televīzijā pasākumu komentēja Kārlis Streips, kurš, kā zināms, tolaik bija vienīgais homoseksuālais cilvēks Latvijā, ļāva diezgan viegli nojaust, ka Eirovīzija nav pats konservatīvākais pasākums pasaulē.

Pat vēl vairāk – LGBT kopienas pārstāvji Eirovīzijā piedalījušies jau kopš paša pirmā pasākuma 1956. gadā (Denija Daubersone no Francijas). Savukārt pirmais šīs kopienas pārstāvis Eirovīzijā izcīnīja pirmo vietu jau 1961. gadā (Žans Klods Paskāls no Francijas). Kopš dziesmu konkursa pirmsākumiem tajā piedalījušies jau gandrīz simts cilvēki, kuri neslēpj savu homoseksuālo vai biseksuālo orientāciju. Vai arī ir cilvēki ar nebināru dzimtes identitāti (pirmie divi jau pirms teju vai desmit gadiem 2016. gadā).

Pēc tam, kad 2014. gadā Eirovīzijā pirmo vietu izcīnīja austriešu dragkvīna ar skatuves vārdu Končita Vursta, kas bija tērpies kleitā, šķita, ka arī vīriešiem kleitās vairs nevienu nevajadzētu pārsteigt. Tomēr sociālajos tīklos daļu civilizācijas tas katru gadu turpina pārsteigt no jauna.

Piemēram, Saeimas deputāts Jānis Dombrava rakstīja šādi te: “Diemžēl Eirovīzija turpina būt propagandas pasākums, nevis dziesmu konkurss. Visur LGBT karogi. Dalībnieki sacenšas, kurš vairāk izcelsies ar savu orientāciju. Rezultātu izlemj šaura žūrija, kura priekšroku dod LGBT dziedātājiem. Skatītāju ietekme (demokrātija) ir nostumta malā.”