/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Lai ierobežotu un apkarotu nelegālo nodarbinātību, Finanšu ministrija ierosina paredzēt administratīvo atbildību par personu nodarbināšanu bez noslēgta darba līguma.
Ieviešot administratīvo atbildību, vēlas ierobežot un apkarot nelegālo nodarbinātību (10)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tāpat ministrijas ierosinātie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) paredz noteikt administratīvo atbildību darba tiesisko attiecību un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu atkārtotas pārkāpšanas gadījumā, diferencējot naudas soda apmērus. Ministrija uzskata, ka, atbalstot tās priekšlikumus, tiks uzlabota to uzņēmumu, kas godīgi ir nodarbinājuši savus darbiniekus, konkurētspēja, jo samazināsies tādu uzņēmēju skaits, kas nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts darba līgums, un tādējādi izvairās no nodokļu maksāšanas. Patlaban APK ir noteikta administratīvā atbildība par Darba likuma pārkāpumiem, paredzot naudas sodu līdz 250 latu apmēram darba devējam - fiziskai personai un līdz 500 latiem darba devējam - juridiskai personai. Tomēr pašreizējais regulējums neparedz administratīvo sodu par atkārtoti izdarītiem pārkāpumiem. Finanšu ministrija ierosina noteikt, ka par personu nodarbināšanu bez darba līguma varēs uzlikt naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai līdz 350 latiem, juridiskajai personai - līdz 1000 latiem. Par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu darba devējam - fiziskajai personai līdz 250 latiem, juridiskajai personai - līdz 500 latiem. Ja darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi varēs radīt tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai, naudas sodi paredzēti bargāki. Par darbā notikuša nelaimes gadījuma neizmeklēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām vai slēpšanu ierosināts naudas sodu noteikt līdz 250 latiem darba devējam - fiziskajai personai, bet juridiskajai personai - līdz 750 latiem. Bargāki sodi piemeklēs tos darba devējus, kas neievēros normatīvajos aktos noteikto nelaimes gadījumu izmeklēšanu, kuru rezultātā nodarbinātajam radušies smagi veselības traucējumi vai ir iestājusies nāve. Visos gadījumos atkārtotu pārkāpumu gadījumā sodi ir lielāki - līdz pat 10 000 latu. Par ministrijas priekšlikumiem nākamnedēļ, 31.maijā, lems valdība. Tie vēl būs jāskata un jāpieņem Saeimā.