IT smadzenes ir pārdotas, bet nozare — dzīva

Skaidrs, ka tā viņam tiešām būtu ērtāk, jo vismaz pagaidām klasteris, kurš tā dibināšanas laikā tika dēvēts par gandrīz vai galveno instrumentu eksporta tirgus iekarošanā un Latvijas IT nozares konkurētspējas paaugstināšanā pasaules tirgū, ir drīzāk miris, nekā dzīvs. Kurš izdomāja klasteri? Ir dzirdētas dažādas versijas par to, kādos apstākļos un pēc kā iniciatīvas 2001. gadā dienasgaismu ieraudzīja Latvijas informācijas sistēmu (IS) klasteris, — saskaņā ar vienu šādi īstenojusies agrākā uzņēmuma Dati vadītāja Valda Lokenbaha ideja (ar kuru viņš gadiem ilgi mēģinājis "inficēt" citus) par to, ka kopā Latvijas IT uzņēmumi var īstenot projektus, kas atsevišķi tiem nav pa spēkam; saskaņā ar citu izšķirīgi izrādījušies ārvalstu algoto tehnisko ekspertu padomi — sak", visā pasaulē dažādu nozaru klasteri ir parasta lieta, tātad vismaz viens tāds būtu vajadzīgs arī jums. Taču, kā tagad Nedēļai norādījuši vairāki IT nozares pārstāvji, nelaime tā, ka citviet pasaulē klasteri rodas nevis tāpēc, ka tā ienāk prātā augsti atalgotiem, taču ne par ko neatbildošiem ekspertiem, bet tāpēc, ka vienam uzņēmumam rodas produkts vai komerciāla ideja, kuras pilnvērtīgai radīšanai un pārdošanai ar šā viena uzņēmuma spēkiem nepietiek. Tad nu rodas vesela cieši sadarbojošos uzņēmumu kopa jeb īsts klasteris, kuram — ja ideja vai produkts ir tiešām nozīmīgs visai nozarei — loģiska ir arī valsts atbalsta saņemšana. Latvijā ir bijuši un ir gadījumi, kad veidojas atsevišķi miniklasterīši (piemēram, tāds izveidojies ap telekomunikāciju aparatūras ražotāju — AS SAF Tehnika). Savukārt "lielais klasteris" parādījis, ka ar administratīviem vai idejiskiem iemesliem tā reālai funkcionēšanai ir par maz. "Daudzi teic, ka klasteris tāda runāšana vien bija un beidzās, kad Ekonomikas ministrijai beidzās nauda un interese, tomēr šo to klasteris ir paguvis izdarīt," saka IT kompānijas IT Alise mārketinga direktors Jurģis Ķiršakmens. "Lai klasteris strādātu, ir faktiski nepieciešams, lai ideja par to būtu nākusi no pašas industrijas, un tāpat ir vajadzīgs viens konkrēts motors. Kamēr tāda nebūs — grūti kaut ko teikt," līdzīgās domās ir bijušais klastera lietu pārzinātājs Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) valdē Andris Anspoks. Tāpēc nav jābrīnās, ka pēdējās publiskotās ziņas par klastera darbību jau ir īsti "ierēdnieciskas" un stipri pavecas — tās datējamas ar pagājušā gada septembri, kad LIKTA informē par atklātu konkursu, kurā tiek noskaidroti nacionālie eksperti un konsultanti Baltijas informāciju sistēmu klastera un informācijas komunikācijas tehnoloģijas nozares starpvaldību sadarbības līguma sagatavošanai, kā arī klastera darba plāna izstrādei. Viņiem tad nu jāveic darba plānu, risku analīzes, aptaujas metodikas un citu dokumentu izstrāde — īsi sakot, viss, kam ir minimāla saistība ar reālo uzņēmumu darbību. Un lieki teikt, ka par visiem šiem dokumentiem nekas nav ne dzirdēts, ne zināms. Klastera reāli dotais labums Tas, protams, nenozīmē, ka klasteris nav devis nekā laba. Pirmām kārtām jau ir bijis reāls devums mārketinga aktivitātēm un informētībai, tāpat ir zināms pamats runāt par klasteri kā pasūtījumu un projektu iegūšanas mehānismu. Tāpat gan LIKTA, gan klasterim ir bijusi liela loma, gan pašu mājās, gan arī ārvalstīs parādot Latvijas IT nozares — tostarp uz eksportu orientēto uzņēmumu — kopējās jaudas. Kā rādīja pērn par klasteri apkopotie dati, tā kompānijas — Data Media Group, DataPro, Dati grupa (tagad Dati Exigen Group), Exigen Latvia, IT Alise, MicroLink Latvijas kompānijas, Rix Technologies, TietoEnator Financial Solutions un Tilde — 2003. gadā savus eksporta ieņēmumus bija palielinājušas par 52% līdz 24,64 miljoniem latu — par 8,46 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Uz Eiropu tās bija eksportējušas produktus un pakalpojumus par kopējo summu Ls 7,66 miljoni jeb 31% no visa nozares eksporta apjoma. Šogad LIKTA šādus datus nav publiskojusi, tos nespēj sniegt arī J. Bergs, kurš sakās uzņēmies klastera "reanimēšanu", taču virknes atsevišķu kompāniju sniegtie dati liek domāt, ka rezultāti arī 2004. gadā ir bijuši visnotaļ iepriecinoši. Cita lieta — ka klasterim kā tādam sasniegtajos rezultātos nav īpaša praktiska nopelna (protams, ja neņem vērā sniegtās mārketinga un papildu informācijas iespējas — tiesa, šajos lauros tam jādalās arī ar LIKTA): tas pirmām kārtām ir ticis saistīts ar jaunu produktu ražošanu — un tas nu nav strādājis. IT nozares pārstāvji atminas nesenu gadījumu, kad Exigen Latvia valdes priekšsēdētājs Guntis Urtāns klastera ietvaros pilnā nopietnībā meklējis brīvus cilvēkresursus — un nav spējis. Tiesa, tas gan nenozīmē, ka IT nozares uzņēmumi nespēj vajadzības gadījumā kooperēties, taču tas notiek krietni praktiskākā līmenī. "Kompānijas pēdējos piecos gados no tikai konkurences pārgājušas uz konkurenci un sadarbību, taču tas notiek tā, kā var notikt mūsu mazajā valstī: teiksim, kāds no Datiem satikās ar kādu no IT Alises, par kaut ko vienojās, kaut ko izstrādāja un redzēja — tas ir forši, tātad var strādāt tālāk," skaidro A. Anspoks. Liktenīgie pieci simti? "Jebkura liela pasūtījuma gadījumā kompānijas skatās, ar ko varētu sadarboties," atzīst J. Ķiršakmens — un tā arī ir. Kas ir liels pasūtījums? Un cik cilvēku kompānijai vajadzīgs, lai tādu veiktu? Skaidrojumi ir dažādi — kā patiešām liela pasūtījuma apjoms tiek minēti vairāki miljoni vai pat desmiti miljonu eiro, savukārt par darbinieku skaitu jau pieminētais V. Lokenbahs jau agrāk izteicies, ka nopietni pasaules līmenī varot konkurēt kompānijas, kurās ir vismaz 500 darbinieku. Tiesa, ir arī citi viedokļi. "Ja runā par Rietumeiropas milzu projektiem, tad tur, protams, vajag cilvēku simtus. Taču ne jau tikai skaits nosaka būtisko masu, bet tas, ko ar šiem darbiniekiem var izdarīt. Ja būtu tik vienkārši, tad jau varētu pieņemt piecsimt darbinieku — un visi uz tevi skatītos," skaidro J. Ķiršakmens. Jebkurā gadījumā — Baltijā ir IT uzņēmumi, kuros darbinieku skaits pārsniedz šos it kā nozīmīgos piecus simtus (sk. Baltijas lielāko IT pakalpojumu kompāniju darbinieku skaits), lai gan jāņem vērā, ka dažos gadījumos tikai daļa no viņiem strādā tieši programmizstrādes darbos. Bet vai pēc slavenā SWH Rīga iegūtā milzu kontrakta Vācijā 90. gadu sākumā, kas faktiski lika pamatus visai Latvijas IT nozarei, tai vispār ir gadījušies tik lieli pasūtījumi? Aptaujātie IT nozares pārstāvji nevienu konkrētu piemēru minēt nevar, lai gan tiek runāts, ka gan Exigen grupas uzņēmumi Latvijā (agrāk pazīstami kā SWH Tehnoloģijas un Dati), gan Tieto Enator Financial Solutions (kādreiz zināms kā Konts un Tieto Konts) ir iesaistīti arī šāda apjoma projektu īstenošanā. Un tā nav nejaušība, ka saistībā ar milzu pasūtījumu īstenošanu tiek minētas tieši šīs kompānijas, kuras pēdējos gados tikušas pie jauniem īpašniekiem. Lieta tā, ka Latvijas IT nozarē — ar to saprotot ne tikai programmizstrādātājus, bet arī tīkla risinājumu nodrošinātājus un programmu un datortehnikas vairumtirgotājus un mazumtirgotājus — no pirmā divdesmitnieka milžiem ārvalstu īpašniekiem pieder tikai aptuveni trešā daļa. Taču tieši programmizstrādātāju vidū ārvalstu kompānijām tādā vai citādā veidā pievienojušos IT uzņēmumu ir visvairāk — no lielajiem programmizstrādātājiem (kopējais gada apgrozījums vismaz 2 miljoni latu) vietējam kapitālam pieder vairs tikai divas — SIA Tilde un SIA IT Alise. turklāt aizvadītajā ceturtdienā apstiprinājās informācija, ka krīt arī viens no šiem pēdējiem bastioniem — 51% IT Alise kapitāldaļu iegādājas Tieto Enator grupa. Vai tā būtu nejaušība? Kā cīnīties ar griestiem? "Tās īpašnieku maiņas, kas ir notikušas, bijušas nevis pašmērķis, bet gan solis, lai šo biznesu turpinātu attīstīt," Nedēļai skaidro viena šāda pārpirktā uzņēmuma vadības pārstāvis. Viņam faktiski piekrīt arī J. Ķiršakmens, kurš līdz aizvadītajai nedēļai pārstāvēja tikai nacionālajam kapitālam piederošu uzņēmumu: "Tādā mazā tirgū tu vari būt nacionālais uzņēmējs, kamēr tu neesi liels. Programmizstrādāšanas kompānijai Latvijā, kas nav īpaši specializējusies un ir izaugusi līdz 1–3 miljonu latu gada apgrozījumam, ir klāt "griesti" — jāmeklē cits tirgus. Un, kad tu ej ārpus Latvijas, tev jāskatās — kas ir vieglākais ceļš, kā tikt pie pasūtījuma. Piemēram, kādreizējam Kontam pašam par sevi būtu bijis ļoti grūti visā pasaulē atrast specifiskos klientus savam specifiskajam produktam." Protams, paliek jau arī nelielais, bet simpātiskais pašmāju tirgus, kurā gan — it īpaši datortehnikas jomā, kur turklāt ir salīdzinoši niecīgs peļņas procents — valda milzīga konkurence. Turklāt "pašlaik pārsimt lielajiem uzņēmumiem Latvijā IT jomā faktiski viss nepieciešamais jau ir — tie kādu laiku noteikti neieguldīs IT lietās ievērojamus līdzekļus", brīdina A. Anspoks. Līdzīgās domās ir arī J. Ķiršakmens: "Igaunijā šogad nav gandrīz neviena valsts IT pasūtījuma, Latvijā — tieši pretēji — pasūtījumu ir daudz un lieli. Taču jāņem vērā, ka tirgus visu laiku svārstās — pašlaik acīm redzami ir pacēlums, taču tā nebūs ilgi." Protams, var cerēt uz kopējo tirgus attīstību un pieaugumu: ļoti ticami dati par Latvijas kopējo IT nozares apjomu pašlaik nav atrodami, taču European Information Technology Observatory informācija rāda, ka pērn kopējais informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju apgrozījums mūsu valstī bijis aptuveni 590 miljoni latu — par gandrīz 90% vairāk nekā gadu iepriekš; programmizstrādes tirgus ik gadu varētu pieaugt par 10–15%, savukārt datortehnikas tirgus varētu pat trīskāršoties — līdz 300 tūkstošiem pārdotu datoru gadā. "Ja de facto apstiprināsies, ka šeit uz vietas varam izpildīt lielus ārvalstu projektus, nozarei ies zaļi," saka J. Ķiršakmens. Bet vai ar to būs pietiekami? Uz eksportu orientēto kompāniju skaits nav liels, paļaušanās uz pastāvīgu valsts un lielo uzņēmumu IT pasūtījumu plūsmu nav ieteicama. Atliek pašmāju vidējie un mazie uzņēmumi, kuri līdz šim nav bijuši aktīvi IT produktu izmantotāji — un tādi tiem arī nav piedāvāti (izņēmums — produkti grāmatvedības jomā, speciālie risinājumi tirdzniecībai, meža nozarei u. tml.). Tieši šo jomu kā perspektīvu uzrāda virkne IT nozares ekspertu, un tāpat viņi prognozē arī nelielo kompāniju un individuālo konsultantu skaita pieaugumu. ("Agrāk bija labi strādāt kompānijā, bet tagad vairāk kļūst individuālo IT konsultantu, jo pašlaik tā var saņemt vairāk," skaidro kādas lielās kompānijas pārstāvis). Tiesa, atklāts paliek jautājums — vai visiem rožainajiem nākotnes plāniem gluži vienkārši pietiks cilvēkresursu. Jau pašlaik Latvijā ne lielajām, ne mazajām kompānijām nav daudz brīvu resursu (neraugoties uz to, ka nevienā citā Baltijas valstī nav pēc darbinieku skaita tik lielu IT kompāniju kā Latvijā), un valsts nelielais atbalsts IT izglītībai nozares pārstāvjiem liek aizvien biežāk skaļi izteikt šaubas, vai pēc dažiem gadiem nozarei, kurā var nopelnīt "tik milzīgu naudu", gluži vienkārši pietiks tajā strādājošo. *** Kam pieder Latvijas lielākās IT un datortehnikas kompānijas — vietējās un ārvalstu Uzņēmums Būtiskākie īpašnieki SIA Belam–Rīga Marks un Ludmila Kaci, Igors Tarvids AS Capital Ivars Putniņš, Baltic International Bank SIA EET Rīga Jānis Bikše, Gatis Pabērzs, Aldis Priednieks AS Elko grupa Egons Mednis, Andris Putāns, Ēriks Strods, Kaspars Viškints, Knightsford Corporation LLC, System Experts LLC SIA Elko Latvija AS Elko grupa SIA IT Alise Elmārs Gengers, Arts Klints, Tieto Enator SIA Komerccentrs Dati grupa Aldis Gulbis, Jānis Kirilka, Valdis Lokenbahs, Māris Smilga SIA Pro Line Valērijs Novickis, Sergejs Šarkovs SIA Tilde Uldis Dzenis, Andrejs Vasiļjevs SIA TVG Uldis Dzenis, Andrejs Vasiļjevs SIA Computer Hardware Design Olafs Bluķis, Imants Praudiņš AS Dati Exigen Group Exigen East B.V. (Nīderlande) AS Exigen Latvia Exigen East B.V. (Nīderlande) SIA GNT Latvia GNT Baltic Holding Oy (Somija) SIA Microlink Latvia AS Microlink (Igaunija) SIA TD Baltic TD Baltic AS (Igaunija) Dati: Lursoft *** Baltijas lielāko IT kompāniju radītā pievienotā vērtība (tūkstošos eiro) Kompānija; Pievienotā vērtība uz darbinieku 2004. gadā; Pievienotā vērtība uz darbinieku 2003. gadā; Pievienotā vērtība 2004. gadā ; Pievienotā vērtība 2003. gadā Helmes 43,0 49,8 1935 2491 Webmedia 33,3 23,6 1566 709 HNIT–Baltic Geoinfoservisas 32,4 30,7 1296 1104 Baltic Software Solutions 24,9 ND 398 ND Tilde 24,9 20,4 1244 919 BCS Itera 23,9 11,8 311 283 MicroLink Group 23,0 31,0 13 330 21 000 Compservis 22,6 28,6 1083 1344 IT Alise 22,1 21,1 3870 3105 Sintagma Group 21,1 17,7 2665 1944 Exigen Group 20,4 20,4 13 852 13 251 Elsis Group 15,0 5,6 3522 1710 Alna Group 12,5 21,7 3701 5445 NRD 11,8 10,3 353 289 Compservis atvirosios sistemos 8,5 124,5 85 1120 Edrana 6,3 10,1 393 516 Prototechnika Group 3,0 2,7 239 206 Izcelta Latvijas nacionālā kapitāla kompānija Dati: Prime Investment, pēc kompāniju sniegtās informācijas *** Baltijas lielāko IT pakalpojumu kompāniju darbinieku skaits Kompānija Darbinieku skaits 2004. gadā Darbinieku skaits 2003. gadā Exigen Group 680 650 MicroLink Group 580 677 Alna Group 296 251 Elsis Group 235 305 IT Alise 175 147 Sintagma Group 126 110 New Vision Baltija Group 123 110 Baltic Amadeus 120 110 Blue Bridge 88 66 Prototechnika Group 80 76 Edrana 62 51 Algoritmu sistemos 60 55 Tilde 50 45 Compservis 48 47 Webmedia 47 30 Helmes 45 50 HNIT–Baltic Geoinfoservisas 40 36 NRD 30 28 Baltic Software Solutions 16 13 BCS Itera 13 24 Compservis atvirosios sistemos 10 9 Dati: Prime Investment, pēc kompāniju sniegtās informācijas *** Ko pasaulei (un Latvijai) sola Microsoft? Augusta vidū pasaules IT jomas milža Microsoft galvenajā birojā Sietlā notika Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pārstāvju forums, kas pulcēja lielāko uzņēmēju delegāciju no Latvijas, kāda jebkad bija viesojusies Microsoft. Pēc šā foruma medijos parādījusies informācija lika domāt, ka visa tikšanās sastāvējusi tikai no oficiālu runu teikšanas un tikpat oficiālām sarunām. Vai tiešām forums nedeva nekādu praktiskāku labumu? "Pirmām kārtām jau Microsoft parādīja lietas, kuras, kā domā kompānija, IT nozarē varētu tikt īstenotas nevis rīt vai nākamgad, bet pēc 5–10 gadiem. Microsoft ir kompānija, kas nevar atļauties nepētīt, kā izskatīsies nākotnes cilvēka un datora mijiedarbība, un ir skaidrs — jau tuvākajos gados tajā ir gaidāmas revolucionāras pārmaiņas. Varbūt tās nebūtu tik graujošas, kā pārejot no DOS uz Windows, bet lielas — vismaz tādas pašas kā tad, kad notika pāreja no Windows 3.11 uz Windows 95," stāsta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas projekta Latvija@Pasaule vadītājs Andris Anspoks. Kas vēl? Galvenā vēsts IT nozares pārstāvjiem bijusi — Microsoft jums neatņems biznesu, tieši otrādi — reāli tā būs vairāk: visos jauninājumos Microsoft nodrošinās tikai bāzes līniju, bet pārējais ir partneru darīšana. "Mums jau tradicionāli ir daudz ko lokalizēt un būs vēl vairāk — ne tikai Tildei vien," stāsta A. Anspoks. Bet vai Latvijas programmizstrādes kompānijas varētu kļūt par pilnvērtīgu partneri progresa virzībā? "Uz jautājumu, ko mēs varētu dot jums, skanēja atbilde: pasakiet, kādas ir jūsu galvenās kompetences? Tas nozīmē — Microsoft neinteresē nopirkt 100 programmētājus; viņiem interesē konkrētas iestrādes, produkti, kompetences. Ja mums būtu, ko teikt, mēs atrastu noņēmēju. Bet vai mums reāli ir?".