Izglītības un zinātnes ministrijas sacerētajā pamatizglītības standartā attiecībā uz mājturību skolēnu dzimumatšķirības netiek pieminētas, tomēr praksē iesīkstējušās skolas dzīves tradīcijas liek meitenes sašķirot pie adīkļiem, bet puikas – pie virpām.
Darbmācības saturu nosaka dzimums (12)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Dzimumu līdztiesības principi bērniem tiek mācīti septītajā, astotajā klasē, bet līdz 14 gadiem skolēniem dzen galvās to, ka viņi ir radikāli atšķirīgi, un skolotāji nesaprot šādas ideoloģijas sekas," uzskata dzimumu līdztiesības eksperts sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Īpaši skaidri izglītības sistēmas ierindnieku aplamā pieeja izpaužas mācību priekšmetā Mājturība. Kaut arī daudzi bērni nebūt nevēlas apgūt savam dzimumam, pēc skolotāju domām, piedienošos darbus, bailēs no izsmiekla viņa nepretojas pieaugušo kultivētajiem stereotipiem. Kāda piektās klases skolniece Neatkarīgajai paskaidro, ka labprāt mestu mieru apnicīgajai izšūšanai un ietu uz darbmācību pie puikām kaut ko naglot, taču tad "klases meitenes smiesies, ka esmu kādā samīlējusies". K. Sedlenieks spriež, ka tā ir tipiska stereotipu ietekmēta bērnu uzvedība, kas tiek iepotēta jau no bērnudārza vecuma. Šobrīd, lai mājturībā mācītos darbu, kas tuvāks sirdij, bērnam jākļūst par dumpinieku un jāriskē izpelnīties neizpratni savā sabiedrībā.
Daži tādi dumpinieki ir atrodami arī Ventspils 5. vidusskolā. Mājturības stundā pie virpas satiktās 8. klases skolnieces Kristīni Kalnkaziņu un Sintiju Tararuju vieno nepatika pret rokdarbiem – tas arī noteicis viņu izvēli. Kristīne atminas, ka sākumā nācās uzklausīt arī izbrīnītus jautājumus – kā tad tā! Tu taču esi meitene! Bet tagad visi jau esot apraduši. Turklāt, kā stāsta skolotājs Pēteris Lazdiņš, pāriet mācīties pie viņa grasās vēl trīs meitenes. Puikas gan uz meiteņu mājturību nepiesakās – skolotāja Vija Hartmane spriež, ka zēni vairāk baidās no apcelšanas.
Izglītības satura eksaminācijas centra pārstāvis Imants Vasmanis apgalvo, ka normatīvajos aktos jau tagad ir visi priekšnoteikumi, lai bērnus nenāktos šķirot pēc dzimumiem, proti, klasēm tiek dota izvēle starp divu dažādu tehnoloģiju veidu apguvi. Taču, iepazīstoties ar izglītības standartu, jāsecina, ka praksē dzimumu līdztiesību šādi ir neiespējami nodrošināt. Tehnoloģijas I klasei piedāvā šūšanu, tamborēšanu, adīšanu un tamlīdzīgus sieviešu darbus, Tehnoloģijas II – vīriešu darbus – zāģēšanu, kalšanu, skārda locīšanu.
Eiropas Kopienas finansētā projekta Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana speciālisti atzīst, ka tas ir izglītības sistēmas fušieris. No bērnu iedalīšanas mazos stereotipizētos vīriešos un mazās stereotipizētās sievietēs ir jāatsakās. Mājturības stundās abiem dzimumiem jāmācās kopā, turklāt jāpārskata šo stundu saturs, lai bērni apgūtu prasmes, kas nepieciešamas katram cilvēkam ikdienas dzīvē, neatkarīgi no viņa dzimuma.
Skolotāja V. Hartmane spriež, ka teorētiski tas ir iespējams, taču tad kopīga darbošanās jāturpina jau no pamatskolas vecuma. Sākt kaut ko tādu tagad – astotajā klasē vairs nav iespējams, jo paši skolēni šādu līdztiesību diezin vai ņemtu pretim.