Trūcīgas personas statuss bijušajai miljonārei piešķirts likumīgi (56)

Trūcīgas personas statuss bijušajai miljonārei ļauj saņemt atbalstu veselības aprūpei, atbrīvojot viņu no pacienta iemaksām, tāpat persona var saņemt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalstu, kas Jūrmalā noteikts 40 latu (56,91 eiro) mēnesī, kā arī veselības pabalstu 60 latu (85,37 eiro) apmērā gadā. Ja personai ir bērni, tā var saņemt arī atbalstu izglītības ieguvei 60 latu (85,37) eiro apjomā gadā.

Bijušajai uzņēmējai un miljonārei trūcīgas personas statuss piešķirts uz trim mēnešiem, līdz 31.janvārim. Pēc šī perioda personai atkārtoti jāvēršas Labklājības pārvaldē, lai izvērtētu, kā tai veicies ar darba meklējumiem, kādi uzlabojumi vai izmaiņas ir notikušas ģimenē un budžetā. Grobiņa norādīja, ka konkrētā persona pagaidām nav vērsusies pašvaldībā ar lūgumu turpināt sniegt viņai atbalstu.

Saskaņā ar Labklājības pārvaldes rīcībā esošo informāciju bijušajai miljonārei patlaban neesot ne īpašumu, ne ienākumu, vien vairāku miljonu eiro parādsaistības un tiesvedības. Grobiņa atzina, ka persona deklarējusies Jūrmalā, taču viņa neatklāja, kur un kādos apstākļos mājo konkrētā persona, norādot, ka to atklāt liedz fizisko personu datu aizsardzības likums.

«Situācija nav viennozīmīga,

bet mēs cenšamies tai pieiet objektīvi. Nevaram nosodīt cilvēku, ka tas bijis miljonārs vai ka tas neapdomīgi ņēmis kredītus, kura summas darba ņēmējam ir neaptveramas. Viņai bijusi vētraina dzīve, un šis ir zemākais punkts,» skaidroja pārvaldes vadītāja.

Grobiņa noraida plašsaziņas līdzekļos izskanējušus pārmetumus, ka bijušajai miljonārei trūcīgas personas statusa izziņa bijusi nepieciešama, lai atbrīvotos no tiesu nodevas aptuveni 427 000 eiro apmērā. Viņa norādīja, ka saskaņā ar Civillikumu par to lemj pati tiesa, turklāt Latvijā kā demokrātiskā valstī tās ir iedzīvotāja tiesības - tiesiskā ceļā pārliecināt valsti par sava viedokļa pareizību, uzsver Labklājības pārvaldes vadītāja. «Sāpīgi dzirdēt, ka tā ir summa, kas iet garām valsts budžetam. Jāsaprot, ka tā nav nauda, ko ieskaita privātpersonas kontā,» piebilda Grobiņa.

Veicot pārbaudi par konkrēto situāciju, pašvaldības speciālisti salīdzina apjomīgus datus un atkārtoti izskata vairākās valsts informācijas sistēmās pieejamo informāciju. Jūrmalas pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Elita Cepurīte sacīja, ka pagaidām nevaram prognozēt, cik laika tas varētu prasīt. «Protams, domes interesēs ir ātrāk tās pabeigt. Ņemot vērā, ka jautājumi ir jutīgi, saistīti ar sensitīvu informāciju, patlaban, kamēr pārbaudes nav pabeigtas, plašāk nevaram komentēt,» sacīja Cepurīte.

Jau ziņots, ka Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS) uzdevis pārbaudīt, kādēļ «liela mēroga uzņēmēja», kura savulaik minēta kā miljonāre un viena no lielākajām ķīlu devējām, bet tagad iesaistīta daudzu miljonu tiesu prāvās, pagājušā gada nogalē Jūrmalā saņēmusi un savās interesēs izmanto trūcīgas personas statusu, informēja Jūrmalas pilsētas domē.

Truksnis par šo situāciju paudis sašutumu un uzdevis noskaidrot, cik likumīgi un pamatoti Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldē notikusi trūcīgās personas statusa piešķiršana šai uzņēmējai. «Ja pārbaudes procesā tiks fiksēta kāda nelikumība vai paviršība, atbildīgās amatpersonas tiks sodītas,» piedraudējis Truksnis.

Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldei uzdots arī pārbaudīt datus

par visiem pārējiem trūcīgās personas statusa saņēmējiem,

kuru statuss varētu tikt apšaubīts.

«Iespējams, problēma ir normatīvajos aktos, kas dod iespēju arī personām, kas faktiski nekādi neatbilst izpratnei par trūcīgu personu, formāli tomēr saņemt šo statusu un izmantot to, lai, piemēram, izvairītos no valsts nodevu maksāšanas savās tiesu lietās, kuru summa sasniedz miljonus. Man šī situācija šķiet absurda un nepieņemama. Ja būs nepieciešams, mainīsim pašvaldības sasitošos noteikumus, bet, ja ar to nepietiks, meklēsim iespēju, kā šo absurdo situāciju risināt jau Saeimas un valdības līmenī,» pauda Truksnis.

Jūrmalas pašvaldība uzņēmējas vārdu neatklāj, taču iepriekš portālā «db.lv» izskanējis, ka maznodrošinātas personas statuss Jūrmalā piešķirts agrāk labi pazīstamai nekustamo īpašumu attīstītājai un miljonārei Larisai Sviridovai.

Sviridovai pieder pieci maksātnespējīgi uzņēmumi, tostarp nekustamo īpašumu firma «Delfīns partneri», kas ilgstoši tiesājas ar valstij piederošo AS «Reverta». Strīds galvenokārt saistīts ar 2005.gadā noslēgtu līgumu, ar kuru toreiz vēl AS «Parex banka» piešķīrusi uzņēmumam kopumā 26,1 miljona latu aizdevumu ēkas būvniecībai Jūrmalā, Rembates ielā 4.

Sākoties nekustamo īpašumu krīzei, nams tā arī netika pabeigts. Sviridovai piederošā uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka nekāda aizdevuma nav bijis, bet ēka uzcelta par citu kreditoru līdzekļiem. Lietas materiālos ir starptautiskas auditorfirmas atzinums, kurā secināts, ka banka ir izsniegusi aizdevumu nekustamā īpašuma būvniecībai, kuru SIA «Delfīns partneri» izlietoja.