Uzņēmumam «Dobeles dzirnavnieks» radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu. Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata «Dobeles dzirnavnieks».
«Dobeles dzirnavniekam" aizdomas par tiesneses un maksātnespējas administratora darbību parādnieka interesēs (29)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu, šovakar vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga». «Dobeles dzirnavnieks» uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.
Parādnieka saimniecība pēkšņi iztukšota
«Dobeles dzirnavnieka» produkciju zina visā Latvijā, Vidzemē to tirgoja zemnieku saimniecība «Zemzari». Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība «Dzirnavniekam» palika parādā vairāk nekā 163 000 eiro. «Zemzari» grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu un «Dobeles dzirnavnieks» paļāvās, ka «Zemzari» parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais
graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri,
bet «Dobeles dzirnavnieks», kā arī citi «Rīgas dzirnavnieks» un «Saldus labība» palikuši ar garu degunu. «Zemzaru» īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā «Zemzaru» manta dīvainā kārtā nonākusi Liepiņa un viņa radinieku firmām.
Liepiņš uz «Nekā personīga» zvaniem neatsaucas. Viņš izvairās atbildēt, kāpēc «Zemzaru» viens no lielākajiem aktīviem - zeme un ēkas Siguldā zem tirgus vērtības pārdotas SIA «Vidzeme lauks». Tā īpašniece un vienīgā valdes locekle ir Kaspara Liepiņa dzīvesbiedre Ilvija Liepiņa.
«Liepiņa kungs piemirsa, ka pirms diviem gadiem viņš man piedāvāja iegādāties šo te īpašumu, un bija atsūtījis tā laika 2011.gada «Latio» vērtējumu, kur tas bija novērtēts par pusotru miljonu eiro. Salīdzinot ar šodienas vērtējumu, kurā ir novērtēts par 200 000 eiro, tad redzam, ka šajā shēmā iesaistīti daudzi cilvēki no savām nozarēm, kuri katrs ir pildījuši savu uzdevumu, lai šo te shēmu izpildītu līdz galam,» stāsta «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
«Dzirnavniekam» aizdomas par fiktīviem kreditoriem
«Dobeles dzirnavnieks» sūdzējās maksātnespējas administrācijā, jo uzskatīja, ka negodīgais plāns jau no sākta gala īstenots ar administratora Andris Bērziņa ziņu. Bērziņš nav «Dobeles dzirnavniekam» rādījis «Zemzaru» glābšanas plānu, un «Dzirnavniekam» ir arī aizdomas, kāpēc - tur iekļauti pieci jauni lieli kreditori, kuri, pēc «Dobeles dzirnavnieka» domām, nemaz reāli nav. Šādas shēmas ar uzzīmētiem, patiesībā neeksistējošiem kreditoriem izmanto, lai īstie kreditori nepiekļūtu uzņēmuma mantai. Bērziņš to noliedz.
Bija jāpapūlas, lai «Zemzaru» lieta nonāktu tieši Siguldas tiesā - tika mainīta saimniecības juridiskā adrese. Siguldā lietas skata tikai trīs tiesneses, un nejaušības princips lietas iedala Valijai Grebežniecei, jo viņa vienīgā specializējas maksātnespējas lietās. 3.jūnijā Grebežniece pieņēma lēmumu, ar kuru «Dobeles dzirnavnieks» zaudē iespēju atgūt naudu.
Maksātnespējas administrācija saskata Bērziņa rīcībā pārkāpumus
Maksātnespējas administrācijas Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edgars Stafeckis atzīst: «Šie fakti un argumenti liek uzdot jautājumu, vai, ja es pirms procesa pārdotu savu mantu, atsavinu savus transporta līdzekļus, nekustamo īpašumu, ja es nomainu atbildīgo amatpersonu, vai es tiešām gribu atjaunot saimniecisko darbību un pilnībā nokārtot parādus, vai gluži vienkārši šis ir instruments, kā, iespējams, novilkt laiku vai, iespējams, iegūtu sev vēlamu administratoru.»
Andra Bērziņa atzinumā tiesai par «Zemzariem», nekas neesot minēts par patiesajiem apstākļiem. «Maksātnespējas administrācijas ieskatā minētie pārkāpumi ir tādi, kas liek apšaubīt maksātnespējas administratora objektivitāti procesā un neobjektīvs administrators ir smagākais pārkāpums pēc būtības, ko maksātnespējas administratoram var konstatēt,» norāda Stafeckis.
Arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kurš pats nāk no maksātnespējas administratoru cunftes, kritizē Andri Bērziņu. «No administratoru puses, iespējams, ir pārkāpts likums, un tas būs pamats pieteikuma iesniegšanai tiesā. Tas varētu nozīmēt atsaukšanu no amata, kas savukārt nozīmē zināmu kvalifikācijas mīnusu iegūšanu attiecīgos sertifikācijas procesos,» sacīja Bērziņš.
Bērziņš kļūdījies vairākkārt, amata brāļi sargā
Andris Bērziņš kļūdījies vairākkārt. Policijā ierosināts kriminālprocess, tiesa atcēlusi viņu no kādas maksātnespējas lietas. Tomēr amata brāļu veidotā asociācija viņu sargā. Tā ir Bērziņu resertificējusi un viņš darbu turpina. Andris Bērziņš nāk no zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Aigara Lūša komandas, kurš vēl līdz pagājušā gada nogalei bija Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs un ilgu laiku arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs.
Kā Bērziņa prakses vieta joprojām norādīts nams, kur darbojas arī Lūsis - Rīgā, Antonijas ielā 7. Šeit praktizējoši administratori bijuši nacionālās apvienības finansētāju un lēmuma pieņēmēju vidū. Lai gan par sistemātisku krāpniecību maksātnespējas procesos atklāti runājušas vairākas bankas, Tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegtos grozījumus administratoru stingrākai uzraudzībai Gaida Bērziņa priekštece Baiba Broka no Saeimas atsauca. Uz likuma nepilnībām atsaucas arī tiesnese Grebežniece, tomēr izskatās, ka ar savu jaunāko 8.septembra lēmumu, ierosināt «Zemzariem» maksātnespēju viņa pasteidzās.
Tā kā Ģenerālprokuratūra noprotestēja Grebežnieces iepriekšējo lēmumu, «Zemzaru» lieta nonāca Augstākā tiesā Tomēr pirms dažām dienām Grebežniece izskatījusi lietu bez pašas lietas, un ierosinājusi «Zemzaru» maksārnespēju. Šādi amatu automātiski saglabājot arī administratoram Andrim Bērziņam.
Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja atzīst, ka
faktiski pēdējais lēmums ir taisīts bez lietas, jo lieta atrodas augstākajā tiesā.
Tiesnese nerunīga, bet jau «populāra»
Siguldas tiesas tiesnese Valija Grebežniece atteicās komentēt savas attiecības ar maksātnespējas administratoriem no Rīgas, Antonijas ielā 7. «Ļoti godprātīgi pildu savus pienākumus un man par šo jautājumu nav ko jums teikt, jo likumdošana ir tāda, kāda viņa ir un es neko šajā jautājumā nevaru pateikt. Es godprātīgi pildu savus pienākumus,» paziņoja tiesnese.
Pēc «Nekā personīga» intereses Siguldas tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Maija Andersone informēja, ka, lietai neatrodoties tiesā, Grebežniece nevarēja pieņemt lēmumu par «Zemzaru» maksātnespēju. Viņa vērsīšoties tiesnešu disciplinārkolēģijā pret Grebežnieci.
Tieslietu ministrs paudis, ka kreditoriem, īstenojot savas tiesības, ir jāseko līdzi parādnieku saimnieciskajai darbībai, bet Amsils nepiekrīt, ka uzņēmējam jākļūst par izmeklētāju. «Tieslietu ministrijai ir jārūpējas par to, lai tirgū nebūtu iespējami šādi pakalpojumi. Un visbeidzot mēs sagaidītu grozījumus maksātnespējas likumā, jo savādāk par kādu uzņēmējdarbības vides uzlabošanu mēs varam runāt?» vaicā «Dobeles Dzirnavnieka» vadītājs.
Siguldas tiesneses Valijas Grebežnieces iepriekšējos dīvainos lēmumus maksātnespējas procesos sīki aprakstīja kolēģi no žurnāla «Ir». Pret žurnālu tiesā par goda un cieņas aizskaršanu vērsies maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds, kuram tiek piedēvēta liela ietekme nacionālās apvienības lēmumu pieņemšanā. Sprūds tiesai prasīja apķīlāt žurnāla izdevēja aktīvus, un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnese Una Melomeda šonedēļ apmierināja Sprūda prasību. Interesanti, ka Sprūds iesaistījies komisijā, kam būtu jāpilnveido maksātnespējas likums. Līdz šim Saeimai pietrūcis politiskās gribas palielināt maksātnesepējas administratoru atbildību un uzraudzību, taču jaunais parlaments no tā nevarēs izvairīties, jo uzņēmēju neapmierinātība ar sižetā minēto shēmu atkārtošanos, var vienā brīdī kļūt arī sprādzienbīstama.