Jelgavas novada pašvaldība apšauba VK izpratni par efektīvu sociālās palīdzības sistēmu

Pēc revīzijas par sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti VK savā publiskotajā informācijā norāda, ka «retā pašvaldībā ir veikts mērķtiecīgs izvērtējums par iedzīvotāju sociālo situāciju un viņu pamatvajadzībām, tāpēc arī nav izveidota efektīva sociālās palīdzības sistēma». Tomēr, kā norāda Jelgavas novada sociālais dienests, p

atlaban rodas jautājums, kas VK izpratnē ir efektīva sociālās palīdzības sistēma,

komentēja Kaņepone.

Cik noprotams, veiktais audits vairāk saistās ar normatīvās bāzes un finanšu izlietojuma pārbaudi, nevis ar faktisko sociālās palīdzības darba efektivitāti, kas noteikti būt vērtējams jau citām institūcijām. Tādēļ, balstoties uz pārbaudes rezultātiem vien, nevar līdz galam izvērtēt darbības efektivitāti, kā tas publiski tika pausts, pauda pašvaldības pārstāve, atsaucoties uz sociālā dienesta secinājumiem.

Viņa informēja, ka Jelgavas novads VK kontrolē netika iekļauts, tādēļ pašvaldībai nav komentāru par konkrētas pārbaudes rezultātiem.

Jelgavas novadā sociālās palīdzības sniegšanu reglamentē normatīvie akti, tostarp arī saistošie noteikumi, kas, pirms stājas spēkā, tiek apstiprināti no uzraugošās ministrijas puses, skaidroja pašvaldības pārstāve.

Jelgavas novada sociālās palīdzības politika ir vērsta uz personas stāvokļa uzlabošanu ar pašas personas aktīvu līdzdalību. Tas nozīmē, ka Jelgavas novads nav un pārredzamā nākotnē nebūs pašvaldība, kur var saņemt lielus pabalstus, bet gan sociālās palīdzības piemērošana un apmērs ir atkarīgs no katras konkrētās situācijas un personas sadarbības, pauda Kaņepone.

Jelgavas novada pašvaldības saistošie noteikumi «Par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu Jelgavas novadā» nosaka ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kuru nepārsniedzot atsevišķi dzīvojoša persona un ģimene, kuras pamata dzīvesvieta deklarēta Jelgavas novadā, atzīstama par maznodrošinātu, kā arī kārtību, kādā novērtējami ģimenes vai personas ienākumi un materiālais stāvoklis, nosakot maznodrošinātas ģimenes vai personas statusu, un materiālām saistībām, kas, nosakot trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes vai personas statusu, nav uzskatāmas par parādsaistībām.

Šo noteikumu izpratnē, izvērtējot ģimenes (personas) materiālo stāvokli, par parādsaistībām nav uzskatāms viens hipotekārais kredīts, kas ņemts vienīgā dzīvokļa, kurā ģimene (persona) dzīvo, iegādei. Tāpat ģimene vai persona atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

Būtiski, ka atbilstību maznodrošinātas vai trūcīgas ģimenes vai personas statusam Jelgavas novada pašvaldības sociālais dienests izvērtē Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, uzsvēra Kaņepone.

Jelgavas novada saistošie noteikumi «Par īpašuma izvērtēšanu, nosakot ģimenes atbilstību trūcīgas ģimenes (personas) statusam» nosaka, ka par īpašumu neuzskata vienu garāžu, vienu motociklu, vienu traktoru, vienu piekabi, mājsaimniecībā nepieciešamos piederumus tai skaitā mehānismus, bet ne vairāk kā vienas funkcionālās nozīmes vienu vienību, kas ir ģimenes (personas) īpašumā, kā arī vienu velosipēdu, mopēdu vai motorolleru katram ģimenes loceklim.

Tāpat par īpašumu neuzskata vienu vieglo automašīnu, kas ir ģimenes (personas) īpašumā, bet gadījumos, kad ģimenē, kura audzina trīs un vairāk bērnus vai bērnu invalīdu, ir nodarbināti vairāk par vienu ģimenes locekli, divas vieglās automašīnas.

Par īpašumu netiek uzskatīts kustamais un nekustamais īpašums, ja maksātnespējas procesa dēļ vai atbilstoši citu kompetentu institūciju nolēmumam īpašniekam nav iespēju rīkoties ar šo īpašumu, kā arī zemes (meža) īpašumu, kura platība nepārsniedz vienu hektāru, informēja pašvaldības pārstāve.

Kā ziņots, Jelgavas pilsētas pašvaldība bija viena no tām, kurā VK veica revīziju par sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti.

VK pārmetumos pašvaldībām par nepilnībām pabalstos tiek putrota pašvaldības un personas atbildība, kā arī patiesībai neatbilst VK apgalvojumi par pašvaldību rīcībā pieejamiem datiem, atsaucoties uz Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes informāciju, aģentūrai LETA pauda pašvaldības pārstāve Līga Klismeta.

Pašvaldības pārstāve atgādināja, ka persona, kas aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju un pretendē uz sociālās palīdzības saņemšanu, ar savu parakstu apliecina, ka ir sniegusi patiesas ziņas par saviem ienākumiem un atļauj izmantot valsts un pašvaldības datu reģistros pieejamo informāciju.

Pilnībā neatbilstot patiesībai VK atzinumā norādītais, ka sociālās palīdzības administrēšanai izmantotā informācijas sistēma nodrošina datu iegūšanu par ģimeņu (personu) ienākumiem un materiālo stāvokli, konstatējusi Jelgavas Sociālo lietu pārvalde.

Sociālo lietu pārvaldei nav pieejamas visas datu bāzes, kas uzrādītu personas visus iespējamos ienākumu avotus, piemēram, joprojām nav pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu informācijas sistēma, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvā sistēma un citas, līdz ar to var rasties situācija, ka izvērtējums par personas patiesajiem ienākumiem atsevišķos gadījumos var būt nepilnīgs.

Arī pēc VK iesniegtā 36 personu saraksta, kurām it kā prettiesiski izmaksāti sociālie pabalsti, Sociālo lietu pārvalde vēlreiz savā rīcībā esošajās datu bāzēs pārbaudījusi VK minēto personu ienākumus, taču informācija par kapitāldaļu piederību atsevišķām personām un citiem papildu ienākumiem tur nav atrodama.

Tikai 2014.gadā Jelgavas Sociālo lietu pārvaldei tika dota pielaide Zemesgrāmatas datu bāzei, un tikai tagad iespējams redzēt personas pārdotos un iegādātos īpašumus.

Jau ziņots, ka atsevišķās pašvaldībās trūcīgās ģimenes statuss piešķirts arī tādām ģimenēm, kurām pieder līdz pat sešiem nekustamajiem īpašumiem, revīzijā par sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā secināts, ka dažās pašvaldībās vienai trūcīgai ģimenei pieder līdz pat deviņiem kustamajiem īpašumiem - transporta līdzekļiem. Tikmēr citās pašvaldībās ģimenei nedrīkst piederēt pat automašīna vai traktors, kas tiek izmantots piemājas saimniecības uzturēšanai.

VK secinājusi, ka pašvaldībām nav vienotas izpratnes par sociālās palīdzības pamatprincipiem un sniedzamajiem atbalsta veidiem, kā arī par rīcības brīvības izmantošanu trūcīgas personas vai ģimenes statusa piešķiršanā.

Lai pārbaudītu sociālās palīdzības tiesiskumu un efektivitāti, revīzija veikta desmit pašvaldībās - Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, kā arī Kandavas, Kuldīgas, Siguldas, Rundāles, Ludzas un Rēzeknes novadā.