/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Lai Latvija ar naudas samaksāšanu varētu uz laiku «atpirkties» no papildu bēgļu uzņemšanas, būtu jāpārliecina Eiropas Komisija (EK) par ārkārtējiem apstākļiem valstī. Šiem apstākļiem izbeidzoties, būtu atkal jālemj par bēgļu uzņemšanu, šodien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē stāstīja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (V).
IeM pārstāve: Lai Latvija varētu «atpirkties» no papildu bēgļu uzņemšanas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas lietu komisija šodien lemj par valdībā atbalstīto pozīciju par papildu 526 bēgļu uzņemšanu Latvijā.
IeM sagatavotajā pozīcijā teikts, ka dalībvalstīm, ja ir pamatoti apstākļi, ko atzīst EK, ir tiesības uz laiku fiziskas personu pārvietošanas vietā veikt iemaksas ES budžetā 0,002% no iekšzemes kopprodukta gada laikā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. 0,002% no IKP Latvijai veidotu 480 000 eiro.
Par to, kāpēc netiek izmantota šī iespēja, taujāja komisijas deputāti Jūlija Stepaņenko (S) un Armands Krauze (ZZS). IeM parlamentārā sekretāre cita starpā kā vienu piemēru, lai varētu atsaukties uz ārkārtas apstākļiem, minēja plūdus, un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (V) piebilda, ka ārkārtas apstākļi var būt arī kāda cita dabas katastrofa.
Savukārt deputāts Edvards Smiltēns (V) norādīja, ka šī maksa nav vienreizēja, bet ikgadēja, un situācijā, kad beigtos ārkārtas apstākļi, nāktos atkal atgriezties pie bēgļu uzņemšanas. Siliņa to apstiprināja.
Jau ziņots, ka, vairākiem deputātiem «noraujot» kvorumu, komisija no rīta nelēma par Latvijas pozīciju. Eiropas lietas komisijas deputāti pēc Iekšlietu ministrijas aicinājuma pulcējušies uz atkārtotu sēdi šodien pēcpusdienā.