Dažiem simtiem latviešu ģimeņu ārzemēs radušās problēmas ar bērnu tiesību ievērošanu, teica tiesībsargs Juris Jansons. Viņš piebilda, ka tie ir tikai zināmie gadījumi, par kuriem ziņojuši paši Latvijas valstspiederīgie. Problēmas rodas galvenokārt dēļ vietējo likumu un noteikumu nezināšanas. Lielākā kļūda - netiek meklēta palīdzība Latvijas vēstniecībā.
Piemēram, bērnu pēršana. Lai gan tā ir atzīta par vardarbību, tomēr Latvijā ir visai izplatīta. Taču ārvalstīs par to var draudēt kriminālatbildība un cietumsods, izteicās viņš Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma»
Līdzīgi esot, piemēram, arī ar bērnu atstāšanu bez uzraudzības pa nakti. Ja kaimiņi to pamanīs un ziņos, ģimenēm var rasties nopietnas problēmas.
Arī apmeklējot ārstu, ja mediķis pamanīs uz bērna ķermeņa zilumus, skrāpējumus un sasitumus, gaidāma nopietna izskaidrošanās.
Sarežģījumi iespējami arī saistībā ar bērnu nevešanu uz skolu. Piemēram, Latvijā piecu gadu vecumā bērni vēl neiet skolā, bet Lielbritānijā, ja bērns šādā vecumā būs palicis mājās un neies skolā, tad vecākiem gaidāmas nopietnas nepatikšanas.
Kā skaidroja tiesībsargs, lielākā
kļūda, ko pieļauj Latvijas valstspiederīgie, esot tas, ka netiek meklēta palīdzība Latvijas vēstniecībās, kur var sniegt palīdzību problemātiskās situācijās.
Jansons informēja, ka Tiesībsarga birojs saņem arvien vairāk informācijas par vardarbību pret bērniem. Biroja veiktais pētījums liecina, ka vardarbība ir ļoti izplatīta un no tās cietis katrs otrais bērns Latvijā. Vardarbība mēdz būt gan no vecākiem, gan no vienaudžiem.
Lai gan vecāki paliek arvien zinošāki, tomēr daudzi vardarbības veidi joprojām netiek atpazīti, piemēram, smēķēšana bērna klātbūtnē, atstāšana novārtā bez uzmanības u.c.
Kā ziņots,
Tieslietu ministrija (TM) un Tiesībsarga birojs izstrādājis vadlīnijas vecākiem arī par Vācijas, Īrijas un Norvēģijas bērnu aizsardzības likumiem.
Vadlīnijas par to, kādi likumi un paražas attiecībā uz bērnu aizsardzību pastāv šajās valstīs, tika sagatavotas, jo Tiesībsarga birojam zināms, ka tieši šīs ir tās valstis, kur no ģimenes izņemti Latvijas valstspiederīgie.
Kopumā vadlīnijās cilvēki ir aicināti iepazīties ar katras valsts likumiem, jo tie ir atšķirīgi.
Tāpat cilvēki tiek aicināti sadarboties ar mītnes valsts bērnu tiesību aizsardzības institūcijām, kā arī noskaidrot Latvijas vēstniecības kontaktinformāciju attiecīgajā mītnes zemē. Bez jau minētā vadlīnijas aicina vajadzības gadījumā cilvēkus nekautrēties meklēt juridisku palīdzību.
