/nginx/o/2018/07/12/8726479t1h6c27.jpg)
Daļa krievvalodīgo kopienas Latvijā ir integrācijas politikai nesasniedzama, jo apzināti norobežojas no pārējās sabiedrības. Tā secināts pētījumā, kura mērķis ir plašāk izprast Latvijas krievvalodīgo noskaņojumu, par ko nereti vēsta vien statistikas dati, trešdien ziņoja LTV «Panorāma».
«Cilvēki, kas vienlīdz mīl Latviju un ir patrioti, bet vienlaikus arī ļoti mīl Putinu...» Izprast šo statistikas datu bieži attēloto fenomenu bija Latvijas Universitātes (LU) profesores, politoloģes Žanetas Ozoliņas ideja, ko īstenoja virkne jauno zinātnieku.
Kā vienu no spilgtākajām pētījuma iezīmētajām tendencēm Ozoliņa min –
daļa krieviski runājošo paši izvēlas sevi izslēgt no pārējās sabiedrības.
«Viņiem ir kaut kāda sava, viņu niša, ar ko viņi jūtas apmierināti, un līdz ar to, lai kāda integrācijas politika tiktu īstenota, tā nesasniegs mērķi,» teica Ozoliņa.
Pie līdzīga secinājuma nonākusi arī jaunā zinātniece Sigita Struberga, kas pētījuma laikā pavadījusi neskaitāmas stundas, uzklausot krievvalodīgo nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
«Tās bija ļoti interesantas padziļinātas intervijas dažreiz vairāku stundu garumā. (..)
Diemžēl vairumā gadījumu tās stratēģijas, ko šīs organizācijas izvēlas, ir vairāk, angliski sakot, autsaideru stratēģijas.
(..) Pašizslēdzošas bieži vien diemžēl,» sacīja Struberga.
Pētniece gan atzīmē – lai arī nevalstiskās organizācijas izcēlušas valodas un identitātes jautājumu, jauniešu organizācijās valsts valodas zināšanas nav problēma.
Citā pētījuma daļā secināts –
etniskie jautājumi nemaz nav galvenais krievvalodīgo kopienas locekļu neapmierinātības iemesls.
«Realitātē krievvalodīgo kopiena baidās no tiem pašiem drošības izaicinājumiem kā latviešu valodā runājošā, proti, pārsvarā ekonomiska rakstura jautājumi, bezdarbs, veselības aprūpes pieejamība,» sacīja jaunais zinātnieks Rihards Bambāls.
Vēl viena interesanta tendence, kas iezīmējusies pētījumā, –
krievvalodīgie jaunieši krievu skolu skaita samazinājumu neuzskata par apdraudējumu krievvalodīgo kopienai, bet gan par normālu procesu.
Lūk, piemēram, Violeta, kas ir augstskolas studente Rīgā, raksta: «Krievu skolu slēgšana, manuprāt, ir tikai loģiska, jo nav jau kas tajās mācās; daudzas arī latviešu skolas tiek slēgtas skolēnu trūkuma dēļ.»
Pētniecisko rakstu krājums «Sabiedrības drošība» ir angļu valodā, un to plānots izplatīt bez maksas, tostarp arī digitālajā formātā.